» Playboy intervija ar NA valdes locekli Jāni Iesalnieku

Jānim Iesalniekam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes. Šo soli par vīrišķīgu un politiski nobriedušu toreiz nosauca pat tādi viņa publiski kritiķi kā Iveta Kažoka un Nils Muižnieks.

Iesalnieks nāk no Ventspils, viņa tēvs Juris bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māra Gaiļa valdības laikā, un pats viņš skolas laikā bijis pieskaitāms gudrīšiem – piedalījies olimpiādēs un labi mācījies. Arī tagad nekas daudz nav mainījies. Tiekoties aci pret aci, Iesalniekā nav manāms nekas no virtuāli iepazītās bravūras, un Playboy priekšā sēž kluss, domāšanā strukturēts un ieturēts puisis.

1. PLAYBOY: Kas jūs īsti esat: nacionālists, konservatīvais, radikālis, vēl kas cits?

IESALNIEKS: Nacionālā apvienība ir nacionāli konservatīva partija. Un tāds esmu arī es.

Kas jūsu izpratnē ir konservatīvisms?

Atbalsts ģimenēm un tradicionālām vērtībām. Tas ir tas pamats.

Un kas ir tradicionālās vērtības?

(Aizdomājas.) Tas, ko mūsu senči paaudžu paaudzēs ir pārbaudījuši. Tas vairāk attiecas uz sabiedrības un ģimenes modeļiem. Mums, piemēram, nav pieņemamas viendzimuma laulības.

Bet apvienības biedru vidū taču noteikti ir arī kāds gejs.

Droši vien, ka ir. Iestāšanās brīdī to nepārbaudām. Taču neviens Nacionālās apvienības biedrs nevarētu atļauties, piemēram, propagandēt viendzimuma laulības.

2. Kuri Nacionālajā apvienībā ir vairāk – ideālisti vai pragmatiķi?

(Domā un iesmejas.) Es domāju, ka ideālismu un pragmatismu var apvienot. Manuprāt, es pats arī tos apvienoju.

Vai partijā arī ir tādi, par kuriem neesat drošs?

Ir, jā. Noteikti ir tādi, kuriem ideja nav pirmā prioritāte. Kuriem primārā ir nokļūšana pie varas vai karjeras veidošana. Bet tādi ir jebkurā partijā.

Vai savu nākotni saistāt ar politiku?

Jā.

3. Uz Saeimu kandidēsiet?

Es kandidēšu, jā. Pirms desmit gadiem es iesaistījos Visu Latvijai!, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Patlaban es neredzu, ka tie būtu jau sasniegti, tāpēc nebūtu prātīgi mest plinti krūmos. Jo nav salīdzināms, kādi mēs bijām pirms desmit gadiem un kādi esam tagad.

Kāpēc jūs iesaistījāties politikā?

Tuvāko paaudžu laikā būs lūzuma punkts – mēs vai nu izdzīvosim, vai arī ne. Daudzas tautas ir dabiski izzudušas. Mēs esam starp dzirnakmeņiem. No vienas puses, ir rusifikācijas process, Latgalē ir vietas, kur nevar uztvert pat nevienu no Latvijas televīziju programmām, kur dzīve pilnībā notiek Krievijas informācijas telpā un cilvēki pārkrievojas. Statistiski latviešu īpatsvars Latvijā ļoti lēnām, bet pieaug, taču to cilvēku skaits, kas latviešu valodu uzskata par ģimenes valodu, stāv uz vietas. Patlaban no tiem, kas uzskata, ka ir latvieši, ģimenē krievu valodā runā vairāk nekā 1989. gadā. Tas pierāda, ka jau pašlaik liels skaits latviešu ir rusificējušies.

Kā cittautiešus padarīt par latviskās informācijas telpas patērētājiem?

Galvenokārt tie ir padomju laiku kolonisti, jo to, kuri iebraukuši pēdējo divdesmit gadu laikā, nav tik daudz. Diemžēl šo divdesmit gadu laikā ar latviešu pašu rokām Latvijas prestižs šo krievu acīs ticis diskreditēts. Degradēts. Kas liedz viņiem asimilēties? Tas, ka viņi mūs neciena! Tu nekad negribēsi līdzināties tam, kuru tu necieni. Un šajos divdesmit gados ir izdarīts daudz, lai viņi mūs necienītu.

Piemēram!

Piemēram, tas, ka mēs cenšamies viņus integrēt ar viltību. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka Saskaņas centra vadošie politiķi daudz vairāk ciena Nacionālo apvienību nekā citas latviešu partijas. Un tas ir tāpēc, ka mēs runājam skaidru valodu, mums ir skaidri uzstādījumi. Tie var nepatikt, bet viņi zina, ar ko rēķināties. Ar citām partijām ir tā, ka tās vienu brīdi saka vienu, otru brīdi jau ko citu, lokās, maina viedokli. Un tādu attieksmi neciena. Ciena to, kurš pastāv par savām idejām, lai arī tās ir pretējas tavējām.

Jūs cienāt Saskaņas centru?

Es Saskaņas centru cienu vairāk nekā jebkuru no latviskajām partijām, ja neskaita Nacionālo apvienību.

Saskaņas centru cienāt vairāk nekā koalīcijas partnerus?

Jā. Domājošam latvietim ir skaidrs, kas ir Saskaņas centrs – tas ir Latvijas interesēm naidīgs spēks. Es viņus sauktu par nosacītiem, bet diezgan atklātiem ienaidniekiem. Un kā tādus es viņus arī uztveru. Taču kaujas laukā tu nevari necienīt ienaidnieku. Savukārt tas, kas ir tavos ierakumos, bet ik pa laikam dur nazi mugurā, brīžam ielaiž tavos ierakumos kādu no pretējās nometnes, lai varētu tavējos apslaktēt… Pret tādiem nekāda cieņa nevar būt.

Vai tā dara Vienotība?

Lai paši domā, vai viņi tā dara.

4. Kā jūs skaidrojat Saskaņas centra panākumus Rīgas domes vēlēšanās?

Skatoties sausu statistiku, Saskaņas centra uzvaras pamatā bija aktīvāka krievu līdzdalība vēlēšanās. Esam pētījuši, ka tajos iecirkņos, kur vēsturiski ir lielāks atbalsts Saskaņas centram, aktivitāte bija ievērojami lielāka nekā tajos, kur vēsturiski ir lielākas atbalsts latviskajām partijām. Vienkārši latviešu partijas nespēja aizvest savus vēlētājus līdz iecirkņiem.

Kāpēc tā notika?

Vilšanās. Augstprātība. Daudziem latviešu politiķiem ir raksturīga augstprātīga attieksme pret nosacīti zemāk stāvošajiem. Tas vairs nav tavs tautietis, kura intereses tev jāaizstāv varā, bet vēlētājs, kuru ar polittehnoloģiskām metodēm savā starpā pārdala elites grupējumi.

Bet kas ir tas, ko Saskaņas centrs dara citādi?

Ļoti vienkārši. Saskaņas centrs aizstāv savu vēlētāju intereses. Tas pats Nils Ušakovs – aizgāja parakstīties par krievu valodu kā otro valsts valodu. Tajā brīdī politiski tas viņam deva mīnusus, uz gadu viņš zaudēja latvisko vēlētāju. Bet viņš nenodeva savu pamatvēlētāju. Viņš gāja uz referendumu aizstāvēt savējo intereses. Ja viņš tā nedarītu, tad viņu varētu necienīt. Lai gan mēs, protams, ceram, ka vismaz daļa Latvijā dzīvojošo krievu vēlēsies dzīvot latviskā Latvijā.

Jūs cerat uz Ušakovu?

Nē. Uz Ušakovu es neceru. Pagaidām mēs paši neesam radījuši priekšnoteikumus, lai tādi kā Ušakovs cienītu Latvijas valsti.

5. Vai ir iespējams kāds liels nacionālās vienošanās līgums starp Nacionālo apvienību un Saskaņas centru?

(Nopūšas.) Abu apvienību vidū valda savstarpēja cieņa, bet tā ir cieņa starp frontes divām pusēm. Kamēr Saskaņas centrs ir tāds, kāds ir, kamēr Saskaņas centra partneris ir Vienotā Krievija, būtu diezgan utopiski domāt, ka tas varētu notikt.

Andrejs Elksniņš Playboy teica, ka vienīgā iespēja mainīt Saskaņas centru ir stāties tur iekšā latviešiem un mainīt to no iekšpuses.

Es tam piekristu, ja Saeimas balsojumos iezīmētos, ka ievēlētie latvieši balso kaut kā citādi. Bet balsojumi ir ļoti disciplinēti un ļoti Kremļa interesēs. Tas pats Elksniņš bieži Saeimas komisijās diezgan atklāti lobē Gazprom intereses vai dara ko citu, kas Kremlim attiecīgajā brīdī Latvijā ir svarīgi.

Kādu redzat bildi pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām?

Diemžēl drūmu. Redzu to, ka būs vairākas latviešu partijas, kas sacentīsies par Saskaņas centra labvēlību, lai kopā veidotu valdību.

Domājat Vienotību?

Nē, Vienotība visdrīzāk to nedarīs. Nu, vismaz tas, kas no viņiem būs palicis. Vienlaikus nevar aizmirst, ka Vienotība nacionāla ir tikai retorikā un balsojumi Saeimā bieži vien ir tādi, kādus es neuzskatītu par nacionālajām interesēm atbilstošiem.

Bet kuri tad sacentīsies?

Repše, ZZS un, iespējams, Reģionu partija, ja tās lokomotīve būs Sudraba.

ZZS taču agrāk bija visai nacionāli noskaņota. Kāpēc lai viņi ietu kopā ar Saskaņas centru?

Gribas noturēties pie varas. Turklāt daudziem vēlētājiem viss ir vienalga. Ja pajautās cilvēkiem ielās, vai kaut kas briesmīgs ir noticis no tā, ka Rīgā pie varas ir Saskaņas centrs, pārsvarā saņemsim atbildes, ka ne. Brāļu kapi taču nav nojaukti. Bet šie cilvēki nav iegājuši Saeimas ēkā un paanalizējuši Saskaņas centra balsojumus. Daudziem šķiet, ka šis divdesmit gadu ilgais karantīnas periods krieviskajiem spēkiem ir bijis pietiekams un tagad varam atļauties viņus laist pie varas. Es uzskatu – ja iedosi velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Mēs redzam, kas notika Rīgā – mediju līgumi, sociālie labumi. Vēlētājs tiek iemidzināts un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību nomierināts. Rezultātā šķiet, ka nekā tik traka jau nebūs.

6. Vai Saskaņas centrs valdībā ir neizbēgams?

Tas būtu pārāk fatāli. Vienlaikus kopā ar Vienotību mums nebūs 51 balss, un atliek tikai cerēt, ka atradīsim vēl kādu partneri.

Ja Saskaņas centrs nokļūst valdībā, kādus lēmumus mēs varam sagaidīt?

Domāju, ja Saskaņas centrs būs nākamajā valdībā, pirmie četri gadi būs kaut kas līdzīgs Rīgas domei. Bez radikāliem soļiem. Tādi varētu parādīties, kad viņi būs nostiprinājušies ierēdniecībā, kad būs salikti savi cilvēki atslēgas posteņos.

Kādi tie soļi varētu būt?

Protams, Latvija uzreiz nekļūs par Krievijas Federācijas subjektu. Tas ir skaidrs. Arī no Eiropas Savienības nestāsimies ārā. Bet valsts pārvaldē krievu valodas lietošana kļūs daudz plašāka, būs daudz ciešākas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un daudz distancētākas ar Rietumeiropas valstīm.

Kāpēc Saskaņas centrs rīkojas tā, kā tas rīkojas?

Viņiem vienkārši ir cita domāšana. Tie ir padomju laikos iebraukuši kolonisti, kuriem ir cita mentalitāte.

Bet tur ir arī latvieši.

Latviešiem jau ir senas kangarisma tradīcijas, mums vienmēr bijuši kārklulatvieši, kas pieslienas svešiem kungiem.

Eirokangari mums ir?

Pilns ar tādiem.

Roberts Zīle arī ir tāds?

Nē, nav. Domāju, ka Zīle ir tāds pragmatisks nacionālists.

Vai Saskaņas centrs rīkojas idejisku motīvu vadīti?

Protams! Skaidrs, ka tur ir dažādas interešu grupas, sākot ar sociālistiem un beidzot ar liberāliem kapitālistiem, bet viņus visus vieno krievu lieta. Viņi cīnās par krievu lietu.

Kāpēc latvieši tā nevar?

Latvieši jau vēsturiski dzīvo viensētās.

Tās viensētas nav viena no lielākajām latviešu nelaimēm?

Tā vienlaikus ir nelaime un spēks. Iespējams, ka tikai tāpēc latvieši izdzīvoja.

Un, iespējams, tikai tāpēc latvieši beigs pastāvēt.

(Ilgi domā.) Grūti pateikt. Latvietis arī viens ir karotājs atšķirībā no daudzām citām tautām. Bet latviešiem trūkst spēja sadarboties, nolikt savas privātās intereses zem komandas interesēm.

7. Šo frāzi lietojāt toreiz, kad pēc sava ieraksta tviterī par Norvēģijas masu slepkavu (Iesalnieks ierakstīja: Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas, viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis, – red. piez.) atteicāties no iespējas kandidēt Saeimas vēlēšanās. Teicāt, ka atsakāties no kandidēšanas, jo partijas intereses liekat augstāk par savējām. Tas bija jūsu lēmums, vai kāds palūdza?

Tas bija mans lēmums. Tās bija divas dienas ilgas pārdomas, kuru laikā sapratu, ka izraisītais interpretāciju fons var nodarīt kaitējumu komandai. Tāpēc savas individuālās intereses noliku zemāk par komandas interesēm. Jo viss liecināja, ka es diezgan droši iekļūtu Saeimā, un tā faktiski bija atteikšanās no mandāta.

Vai ar kādu konsultējāties?

Jā, protams, ka konsultējos. Ar Raivi Dzintaru, Robertu Zīli un savu tēvu. Tēvs man ir politiskā autoritāte, un viņa viedoklī ieklausos.

Kā tobrīd jutāties?

Kā cilvēks, kurš stāv tiesas zālē un zina, ka ir nepatiesi apsūdzēts.

Bijāt aizvainots?

Nē. Tagad es to uztveru kā labu mācību par to, kāda ir politika Latvijā. Un kāda ir mediju sasaiste ar politiku – kā tiek vārīta putra, lai panāktu sasaisti ar vienu, vai otru lietu. Tāpat es ieguvu labu mācību par to, kā šajā vidē ir jāuzvedas. Manu ierakstu interpretēja ne tā, kā biju domājis. Toreiz notika saruna par šo gadījumu, un, atrodoties tvitera vidē, ne vienmēr iznāk simtprocentīgi pārdomāt, vai katrs vārds, ko lietosi tajās 140 zīmēs, būs pilnīgi precīzs. Tāpēc tagad savus ierakstus daudz nopietnāk pārdomāju.

Tad esat iebaidīts?

(Domā.) Tāpat kā bērns pēc pirmās saskaršanās ar uguni pēc tam zina, ka tā dedzina, arī es vienmēr zināšu, ka dzīvoju vidē, kas pilna ar cilvēkiem, kuri pateikto interpretēs pēc sava prāta. Pagriezīs pret mani. Ar to ir jārēķinās, un tā tas ir.

8. Kas jūs patlaban esat pēc amata?

Esmu Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vecākais konsultants. Nodarbojos ar frakcijas dokumentāciju, kas faktiski ir likumprojektu noformēšana atbilstoši Saeimas priekšrakstiem. Man kā vecākajam konsultantam sanāk tāds frakcijas biroja vadītāja amats. Jānodrošina, lai birojs strādātu, lai frakcijas sēdes notiktu, lai visiem būtu nepieciešamā informācija.

Tāpat esmu arī Nacionālās apvienības valdes loceklis un neoficiāli atbildīgs par komunikāciju sociālajos tīklos. Es apvienības vārdā veicu ierakstus, komunicēju ar citiem lietotājiem.

Kādas ir jūsu personīgās politiskās ambīcijas?

Esmu komandas cilvēks, un man nav individuālu politisko ambīciju. Es gribu, lai komanda sasniedz tos mērķus, kuru dēļ pirms desmit gadiem sākām savu darbu.

Bet jūs redzat sevi kā Saeimas deputātu vai ministru?

Jā. Kā Saeimas deputāts es labi varētu palīdzēt komandai. Pēc izglītības esmu jurists, arī Saeimas frakcijā man vairāk ir juridiskie pienākumi, un es gribētu skatīties tajā virzienā.

9. Kas jums ir 16. marts?

Cieņa pret mūsu karavīriem. Faktiski katrā latviešu ģimenē ir vai bija kāds, kurš dienēja leģionā. Viņi cīnījās par to, lai Latvijā nebūtu otra Baigā gada.

Abi jūsu vectēvi ir leģionāri. Kas ar viņiem notika pēc kara?

Precīzi runājot, leģionā bija mans tēva tēvs un mātes audžutēvs, kuru es uzskatu par savu otru vectēvu. Tēva tēvs nenāca no turīgas ģimenes, tāpēc izgāja filtrācijas nometni un pēc kara Ventspilī varēja remontēt zvejas kuģus. Savukārt mammas audžutēvs Ulmaņa laikos bija bijis aizsargos un pēc kara dabūja Sibīrijas lēģeros padsmit gadus padzīvot.

Viņš atgriezās?

Jā. Viņš tikai pēc atgriešanās kļuva par manas mātes audžutēvu.

10. Un ko jums nozīmē 15. maijs – diena, kad Ulmanis veica savu apvērsumu?

Manuprāt, tā kārtība, kāda bija pēc 15. maija, bija daudz latviskāka par to kārtību, kāda bija pirms 15. maija. Mēs tagad varbūt brīnīsimies, bet pirms tam Saeimā tika runāts arī vācu un krievu valodā. Pēc Ulmaņa apvērsuma tika likts uzsvars tieši uz ekonomiskās varas koncentrēšanu latviešu un valsts rokās.

Patlaban parlamentāra republika Eiropā ir norma. Tā ir norma, kādā šodien tiek realizēta politiskā vara. Ulmaņa laikā demokrātisku valstu bija salīdzinoši maz un autoritārisms bija tā laika norma. Mēs varam no mūsdienu skatījuma raudzīties arī uz viduslaikiem vai Seno Romu un nosodīt to laiku pārvaldes modeļus. Taču tādi tajā laikā bija, un tie bija tiem laikiem atbilstoši.

Vai 9. maija svinības būtu jāaizliedz?

9. maijs ir svētku datums Latvijas krieviem, un viņi šos svētkus svin no sirds. Daudziem šajā karā gāja bojā senči. Nevar būt lielu iebildumu pret to, ka viņi svin. Labāk, protams, būtu, ja viņi to darītu savā tēvzemē. Problēma ir tajā, ka šajos divdesmit gados blakus neesam radījuši neko tādu, ko latvieši un šeit dzīvojošie krievi varētu svinēt kopā. Nav izdarīt nekas, lai latvieši un krievi kopā varētu lepoties ar Latviju. Politiski un ekonomiski mums par daudz ko ir jāsarkst, tāpēc loģiski, ka ir tāds 9. maijs.

Tad latvieši, jūsuprāt, nespēj pārvaldīt savu valsti?

Spēj. Taču ir jāceļ latviešu pašapziņa, tad arī vietējie krievi gribēs mums līdzināties un daļa no viņiem kļūs par mums.

11. Vai latvieši ilgtermiņā vispār būs?

Vēsture ir pierādījusi, ka spējam izlīst no visgrūtākajām situācijām. Bijuši gadījumi, kad pret pārspēku vienojas visa tauta un visiem ir viens kopīgs mērķis. Patlaban bīstamība slēpjas tajā, ka nekāda acīmredzama apdraudējuma nav. Nav ne okupācijas, ne militāra iebrukuma. Notiek vienkārši pakāpeniska tautas izplūšana. Liela daļa aizbrauc. Arī iepriekš bijuši emigrācijas viļņi, taču pašreiz liekas, ka arī mājās palicēji identitātes saglabāšanu vairs neuzskata par vērtību.

Kāpēc tā ir noticis?

Pirmais, protams, ir ģimene. Taču arī sabiedrībai, skolai, mūzikas, kultūras un sporta autoritātēm ir vismaz tikpat liela nozīme. Un, ja tur dominē kosmopolītiska domāšana, tad tā arī tiek pārņemta.

Ko jūs saprotat ar kosmopolītisku domāšanu?

Ka nacionālās identitātes saglabāšanai nav nozīmes.

Vai taisnība, ka partijā ir diezgan liels strāvojums, kas ir neapmierināts ar Baibu Broku, jo viņa priekšvēlēšanu debatēs bijusi pārāk mērena?

(Domā.) Nu, ja mani pieskaita Nacionālās apvienības radikāļiem, tad es nezinu tādu strāvojumu.

Bet jūs jau neesat nekāds partijas radikālais spārns.

Droši vien neesmu. Protams. Bet Baiba Broka parādīja to nacionāli konservatīvās ideoloģijas šķautni, kuru Nacionālajai apvienībai līdz šim nebija tik labi izdevies parādīt sabiedrībai. Nosvērtāku, vairāk vērstu nevis uz pretnostatīšanu, bet pastāvēšanu par savām vērtībām. Taču tas nenozīmē, ka Baiba Broka būtu mazāk nacionāla. Viņa vienkārši to pasniedza citādi.

Bet tad nav tāda strāvojuma?

Noteikti ir cilvēki, kuriem liekas, ka viņa kaut ko varēja pateikt asāk. Bet tas noteikti nav kaut kāds strāvojums.

12. Vai Baiba Broka bija jūsu veiksme vai pārdomāta izvēle?

Mums jau kopš rudens bija stratēģija uz vēlēšanām iet bez pārspīlētas konfrontācijas. Kāda jēga mums sacensties ar Vienotību, kurš vairāk nolamās Ušakovu? No tā, ka viņu lamājam, Ušakovs nemainīsies.

Jums ir neproporcionāli maz ministru šajā valdībā. Vai koalīcijas sastāvā tuvākajā laikā ir gaidāmas kādas pārmaiņas?

Mana prognoze ir tāda, ka līdz vēlēšanām amatu sadalījums valdībā nemainīsies. Iespējams, varētu pamainīties viens ministrs.

Kuru amatu tad jūs gribat?

Mēs gribam visus posteņus. Bet domāju, ka Edmunds Sprūdžs patlaban ir visvājākais no visiem ministriem.

Jums jau ir padomā savs kandidāts? 

Profesionāli un politiski vislabākā kandidatūra tur būtu Einārs Cilinskis.

Kā Nacionālā apvienība vispār jūtas šajā valdībā?

Kā iekšējā opozicionāre. Vispār patlaban sajūta ir tāda, ka katrs ir pats par sevi.

13. Jūs pats varētu kļūt par tādu pieradinātu salonu politiķi vai arī domājat, ka spēsiet saglabāt nepieradināto degsmi?

Nav jau svarīgi – salonu vai nesalonu politiķis. Svarīgs ir rezultāts. Un nav svarīgi, vai kaut kas panākts salonā vai uz ielas, sadodot kādam pa purnu. Ir dažādas metodes dažādās situācijās. Vienlaikus, ja salonu politika kļūst par snobisku skatu uz citiem no augšas, tad tā ir degradācija. Tādā gadījumā es neredzu jēgas no politiskās darbības. Neredzu jēgu būt Krievijas, vai Rietumu roklaižam. Tad es labāk nodarbojos ar kaut ko citu.

Ar ko Visu Latvijai! atšķiras no citām partijām? Mēs reāli izaugām no ielas. Un savu atbalstu un ietekmi audzējām ļoti pakāpeniski un lēnām. Nevis kā viens otrs, kopā ar Zatleru vai Repši «politiskajā liftā» vienā momentā uzbraucot līdz pašai virsotnei.

Teicāt, ka politiski izaugāt uz ielas. Kur vispār izaugāt?

Vidusskolu pabeidzu Ventspilī.

14. Kāda bija vide, kurā augāt?

Jaukta. Trīs gadus mācījos arī divu valodu plūsmu skolā. Bet tur vairāk bija vērojama segregācija. Latvieši par sevi, un krievi par sevi.

Ar krieviem kāvies esat?

Bišķiņ jau sanāca, bet ne sevišķi lielos mērogos. Jo patiesībā Lembergs vienmēr ir centies, lai Ventspilī nebūtu nacionālo nesaskaņu.

Kā vispār vērtējat Lemberga darbību?

(Domā.) Daudziem pats svarīgākais ir, lai pilsētā būtu kārtība, un Ventspilī tāda ir. Savukārt tas, ka viņš pats kaut ko iebāzis savā kabatā, daudziem nešķiet tik būtiski.

Jums arī?

(Nopūšas.) Nē. Es uzskatu, ka labklājību var būvēt arī godīgiem līdzekļiem.

Un Lembergs tā ir darījis?

Viņš ir ieguvis labumus, ko viņam nevajadzēja iegūt.

Jums patika dzīvot Ventspilī?

Man patika. Taču pašlaik Ventspils ir tāda patīkama, puķaina pensionāru pilsēta. Jauniem cilvēkiem tur dzīve ir garlaicīga.

Bijāt pārtikusi ģimene?

Manā klasē mācījās vairāku miljonāru bērni, un uz viņu fona nebijām turīgi. Taču uz vispārējā fona bijām vidusslāņa augšgals, un domāju, ka turpat esmu arī pašlaik.

15. Bērnībā sportojāt?

Kādu laiku nodarbojos ar sambo. Agrā bērnībā nedaudz arī ar vieglatlētiku.

Tagad vēl varētu kādu nolikt ar sambo paņēmienu?

Tas viss jau nedaudz ir piemirsies, taču no fiziskas konfliktu risināšanas nebaidos.

Kad pēdējo reizi tā risinājāt konfliktus?

Pirms kādiem septiņiem gadiem. Nācu no hokeja spēles, un piesējās daži agresīvi cittautieši. Tad bija jākaujas. Taču tas nebija kautiņš viens pret viens – mūsu bija vairāki, un arī viņi bija vairāki.

16. Kāds bijāt kā pusaudzis?

Skolā biju tas, ko citi sauc par pareizo. Es ieguldīju savu laiku personības attīstībā, piedalījos mācību olimpiādēs – debašu konkursā manis vadītā komanda pat uzvarēja Latvijas mērogā. Lasīju, negāju uz tusiņiem. Skolu beidzu ar Lielās cerības balvu kā labākais no visām četrām skolas izlaiduma klasēm.

Tagad uz tusiņiem ejat?

Nosacīti. Atpūta man pamatā sanāk kopā ar Visu Latvijai! biedriem.

Alkoholu lietojat?

Jā, dažreiz varu iedzert. Man garšo Brenguļu tumšais alus, tāpat saldie vīni.

Uz dārgiem restorāniem ejat?

Nē, uzskatu, ka naudu var ieguldīt efektīvāk. Daudz labāk atlicinu naudu kādam ārzemju ceļojumam. Ik pa laikam ar ģimeni aizbraucam ciemos pie manas māsas uz Londonu, kura tur dzīvo.

Ko māsa tur dara?

Dzīvo, mācās kultūras menedžmentu un strādā. Arī manu ģimeni ir skāris emigrācijas vilnis. Viņa tur dzīvo jau kopš 2004. gada, un pieļauju, ka tur arī paliks, jo ir iegādājusies nekustamo īpašumu. Latvija ir pietiekami maza, lai cilvēkiem, kuriem ir specifiskas intereses izglītības vai darba ziņā, trūktu piedāvājumu. Latvijā tu nekļūsi, piemēram, par raķešu būves speciālistu. Ja tā interese ir iekšā sirdī, tad nākas mācīties un strādāt citur.

Ar tēvu par politiku diskutējat?

Jā. Viņš atbalsta Visu Latvijai!, aģitē draugus balsot par mums.

Lembergs arī ir viņa draugs?

Lembergs ir viņa bijušais kolēģis un paziņa.

Vai jums ar tēvu politiskie uzskati saskan?

Lielās līnijās saskan. Viņš vairāk ir uz sociāldemokrātisko pusi, taču nevis uz internacionālo sociāldemokrātiju, bet uz tādu nacionālo.

17. Vai jūs pats esat nedaudz kreiss?

Esi sevi definētu kā ekonomiski centrisku. Ir jautājumi, kuros uzskatu, ka pareizi ir absolūti kreisi risinājumi, tostarp demogrāfijas jautājums, bet citās jomās man liekas, ka nepieciešami labēji risinājumi. Piemēram, pabalsti cilvēkiem nevar pienākties vienkārši tāpat – ir jāstrādā un jādod kaut kas sabiedrībai atpakaļ.

Kādas ir jūsu intereses ārpus politikas?

Es daudz lasu. Pamatā vēstures grāmatas, patlaban mani interesē Atmodas laiks un periods pēc tās. No daiļliteratūras visvairāk interesē zinātniskā fantastiska – pēdējā, ko izlasīju, bija Kima Stenlija Robinsona Marsa triloģija. Tagad lasu Otto Ozola Latvieši ir visur.

Kādā valodā lasāt?

Daiļliteratūru pamatā angļu valodā. Krieviski man iet pārāk lēni – lasu atsevišķus rakstus, bet grāmatai tomēr par lēnu. Arī kino pamatā skatos angliski.

Kādas filmas jums patīk?

Vairāk amerikāņu kino, jo patīk viņu pozitīvais skatījums uz dzīvi. Vislabprātāk izvēlos tos pašus žanrus, ko literatūrā: zinātnisko fantastisku, katastrofu un postapokaliptiskās filmas.

Pabeidzot par interesēm ārpus politikas, mani aizrauj Visuma apguve, citu planētu kolonizācija un līdzīgi temati, tāpat ģeogrāfija – man ļoti patīk ceļot, jau vecāki iemācīja, ka pasaules apskatīšana bagātina redzesloku. Uz sevi ir jāpaskatās no malas. Pārsvarā esmu braukājis pa Eiropu, bijis arī Krievijā, Turcijā, Ēģiptē, Tunisijā. Tāpat mani interesē dažādas inženiertehniskās būves, tilti, debesskrāpji. Ārzemēs visbiežāk eju tieši uz dažādiem tehnikas muzejiem.

Pats gribētu dzīvot debesskrāpī?

(Smejas.) Nē, nē, nē! Mēs tagad zinām, ka Latvijā ugunsdzēsējiem nav tādas tehnikas, lai cilvēki varētu atļauties dzīvot debesskrāpjos. Patiesībā es gribētu dzīvot privātmājā netālu no Rīgas.

Kur dzīvojat tagad?

Daudzdzīvokļu ēkā Purvciemā.

Esat viens no redzamākajiem nacionālistiem valstī. Vai pats esat tīrasiņu latvietis?

Vai tādi maz ir? Bez latviešu manī rit gan zviedru, gan vāciešu, gan īru, gan franču asinis.

Kur jūs tikāt pie īru asinīm?

Manas mātes vectēvs apprecēja īru izcelsmes amerikānieti, kura pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Tad jūs esat multikulturālisma pozitīvais auglis?

Es esmu latviešu asimilētspējas pozitīvais auglis. Visi mani cittautiešu senči ir kļuvuši par latviešiem.

Tad jums nebūtu pretenziju, ja kāds no jūsu diviem bērniem nodibinātu ģimeni ar cittautieti?

Ja ģimenes valoda būtu latviešu, tad ne.

Kāda ir jūsu attieksme pret dievturību?

Pozitīva. Pats neesmu reliģiozs cilvēks, taču ar cieņu izturos gan pret kristiešiem, gan dievturiem, gan citu reliģiju pārstāvjiem.

19. Musulmani jūsu partijā uzņemtu?

Domāju, ka jā. Ja cilvēka darbība vai uzskati nav pretrunā ar partijas pamatnostādnēm, tad neredzu problēmu. Tas, protams, nav latviešiem tik tradicionāli kā dievturība vai kristīgā ticība, taču, ja kāds savu garīgo ceļu ir atradis islāmā, tā ir viņa izvēle.

Referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā piedalījāties?

Piedalījos un nobalsoju par. Tobrīd man šajā jautājumā bija diezgan svārstīgs noskaņojums, taču savu lomu nospēlēja sarunas ar tēvu, kurš pārliecināja, ka ģeopolitiskie apsvērumi Latvijas situācijā ir izšķiroši.

Ivars Āboliņš, Egīls Zirnis

Playboy 2013. gada augusts

Foto: Toms Norde