» Latviešos jāatgriež pārliecība, ka mēs spējam pārvaldīt savu valsti

Latvijas Avīzē” viesojās Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks. Viņa teiktais nereti sabiedrībā radījis skaļas atbalsis. Redakcijā ar jauno politiķi sarunājās 
Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Jāni, kā pašam šķiet – kas pašlaik nacionālistiem ir galvenais uzdevums, paturot prātā, ka pēc gada būs Saeimas vēlēšanas?

J. Iesalnieks: – Svarīgākais ir atdot latviešiem pārliecību, ka mēs spējam pārvaldīt savu valsti, ka vara nav jāatdod krieviem, lai kaut kas mainītos uz labu. Pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka latviešos ir diezgan liela vilšanās savos politiķos, īpaši centriskajos. Pārliecība atgriezīsies ar darbiem, piemēram, budžetā akcentējot to, kas svarīgs vidusmēra latvietim. Tiem, kas saņem pensiju vai algu no valsts, – skolotājiem, policistiem, kultūras darbiniekiem, pārējiem – , šī dienišķā maize pēc iespējas jāpalielina atbilstoši paveiktajam darbam un nostrādātajam mūžam. Tas ietver samērā lielu finansējuma apjomu, tomēr jārod iespēja palielināt pārticību godprātīgajiem darba darītājiem. Jāmeklē papildu nauda arī demogrāfiskiem risinājumiem.

– Dombrovskim varbūt nav naudas!

– Manuprāt, naudu, ko pārdalīt, varētu iegūt uz budžeta deficīta rēķina. Šobrīd budžeta mērķis ir saimniekot ar 0,9% deficītu. Tas ir daudz zemāk nekā Māstrihtas kritērijos atļautie 3%. Liela daļa Eiropas valstu pat pārkāpj šo slieksni, lai stimulētu ekonomiku. Mūsu cilvēki saņem neadekvāti zemas algas, daudz kas cits nav sakārtots, un, ja šai brīdī pārāk spiežam taupīt, tad josta tiešām šķiet par ciešu savilkta.

– Pēc Rīgas vēlēšanām bija dažādi secinājumi, tostarp, ka nacionāļi bijuši mēreni un prātīgi, tāpēc dabūjuši pirmo vietu starp latviskajām partijām. Tas ir taisnīgs vērtējums?

– Domāju, ka ne. Mēs saglabājām savu pozīciju – pretēji “Vienotībai” NA pozīcija nemainās. To vēlētāji novērtē. Baiba Broka varbūt debatēja mērenākā formā, bet bāzes pozīcija taču paliek viena un tā pati. Katrs kandidāts savu vēstījumu ietērpj citos vārdos, vēlētāji attiecīgi reaģē ar lielākām vai mazākām simpātijām, bet Brokas kundze nav mazāk nacionāli pārliecināta kā, piemēram, Dobeļa kungs.

– Ušakovs arī jūs uzteica par noturīgu līniju un nesvaidīšanos. Tagad Urbanovičs sācis valodas par “SC” sadarbību ar “racionāliem” nacionālistiem, ar prātīgiem latviešiem.

– Nacionālists var būt asāks vai mērenāks, bet, ja viņš ir gatavs iet vienā koalīcijā ar spēku, kas acīmredzami kalpo citas valsts interesēm, tad tur nacionālismu vairs neredzu. Tur redzu vienkārši racionālu aprēķinu. Lai Urbanoviča kungs precīzāk definē, kur viņš saskata, kurus domā par “racionāliem nacionālistiem”.

– Nebija taču ilgi jāgaida, līdz parādījās “Saskaņai” roku sniedzējs Straumes kungs, un arī Jaunupa kungs sprieda diezgan “racionāli”.

– “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” sarakstā bija “racionālais nacionālists” Požarnovs, bet elektorāts pret viņu vērsās ar visu mīnusu spēku. Nenoliedzu, ka atsevišķos, īpaši sociālajos jautājumos, NA un “SC” ir balsojuši līdzīgi arī Saeimā, bet plašāka sadarbība vispār nav iespējama, kamēr saskaņieši būs Krievijas varas partijas filiāle Latvijā.

– Sakiet – vai jūs nebūtu gatavs atzīt, ka “SC” ir krievu nacionālistu interešu partija Latvijā? Kā ar tādu jāsazinās.

– Savā ziņā jā. Saprotu krievus, kas balso par “Saskaņu” kā partiju, kas aizstāv viņu intereses. Bet etniskajos jautājumos šīs intereses visbiežāk nesakrīt ar latviešu interesēm. Precizēšu, ka tā ir Krievijas intereses aizstāvoša krievu nacionālistu partija.

– Vai šī krievu partija tagad nav jāvērtē citādi, jo “SC” būšot gan latviešiem, gan krieviem?

– Tie ir vārdi, lai piesaistītu latviešu balsis. Elksniņš, vēl kādi, kas sevi sauc par latviešiem, aicinājuši latviešus stāties “SC”, un tad mainīšoties politika. Bet pietiek paskatīties Saeimas balsojumus un konstatēt dzelžainu disciplīnu Kremļa interesēs. “SC” latviešu tautības deputāti nebalso Latvijai lojālāk. Visi balso vienādi.

– Ja uzskatāt, ka “Saskaņa” ir NA galvenais oponents, jāmēģina viņu ietekmi mazināt. Ar “pē!” ir par maz.

– Jā, bet jāsaprot, ka tuvākajā nākotnē Latvijas pilsoņu krievu lielākā daļa turpinās balsot par viņiem. Utopija domāt, ka kāds noņems kaut daļu balsu. Redzam, kas notika ar Reformu partiju, kura tā kā mēģināja “uzrunāt” krievus, un arī citiem nekas nesanāca. Līdz ar to svarīgi, lai “SC” nepievelk latviešu elektorāta balsis lielā skaitā.

– Kas būtu darāms pretī – kas latviešus Rīgā pievilka balsot par Ušakovu?

– Salīdzinoši cilvēcīgā Ušakova komunikācija – vismaz ārēji paustās rūpes par cilvēkiem. Izveidots tāds kā Rīgas saimnieka tēls, turpretī no augstākajām latviešu amatpersonām, īpaši “Vienotības” pārstāvjiem, auditorijai pretī vēdī zināms aukstums. Tāda augstprātīga attieksme, ka mēs esam vara un jums būs tikai izpildīt, ko nolēmām. Ušakovs ir “siltāks” un piesaista latviešus, kas vīlušies savos politiķos.

– Vai Nacionālā apvienības “spice” pati ir pietiekami cilvēcīga?

– Gribētos domāt, ka jā. NA vadītājiem nav problēmu ar augstprātīgu attieksmi, bet cilvēkiem vairāk gribētos redzēt sociālo jautājumu risināšanu. Tā ir sastāvdaļa, lai cilvēki justu, ka viņi rūp politiķiem.

– Sociālās lietas valdībā ir citu rokās, bet vai ideoloģiskie argumenti, kas ir NA stiprā puse, vienmēr tiek prasmīgi lietoti?

– Vienmēr var darīt labāk.

– Jo ir sajūta, ka ar amatiem valdībā ar jums nelabprāt dalās. Valdēs vietu nedod.

– Amatus valdēs mēs neprasām un šajā tirgū tiešām nepiedalāmies. Kas attiecas uz politiskiem amatiem, ministru vietām, uzskatu, ka NA būtu pelnījusi vairāk, ņemot vērā proporcionālo atbalstu sabiedrībā. Domāju, jau no valdības veidošanas posma bijām pārāk kautrīgi, un arī vēlāk, kad bruka RP un krita tās reitings.

– Pārsteidza, ka atdevāt izglītības ministra amatu. Neko sliktu nesakot par Vjačeslavu Dombrovski – tomēr viņa partijai tas vairs nepienācās. Taču jūs bijāt piekāpīgi. “Saprotoši”.

– Kad Ķīlim iedeva amatu, tā bija RP absolūta prasība, citādi nemaz nepalikšot valdībā. Vjačeslavs Dombrovskis pārņēma amatu tikai tāpēc, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu amats viņiem “pierakstīts”. Es neuzskatu, ka tam bija jānotiek automātiski, jo atbalsts RP pēc vēlēšanām ir ievērojami krities. Tomēr mūsu partijā vairākums negribēja iet uz asumiem.

– Tāpēc kļuvāt tik pielaidīgi pret ministru Kozlovski, kuru pēc 16. marta aicinājāt atkāpties?

– 16. marts ir leģionāru diena. Ministrs bija atvainojies vecajiem vīriem, un viņi bija pieņēmuši atvainošanos. Šajā situācijā no NA puses būtu muļķīgi iecirsties, kad paši leģionāri ministram piedevuši kļūdu.

– Taču NA ne reizi vien ir norādījusi uz Lindermana patvaļu, ko pieļauj iekšlietu ministra pakļautībā esošā Drošības policija. Tas jau būtu lielāks ministra “grēks” – nesavaldīt pretvalstisku ārdīšanos.

– Ja Iekšlietu ministrija būtu NA pārziņā, tad Drošības policija strādātu drosmīgāk pret šiem provokatoriem. Piekrītu, valdībā mēs varētu būt prasīgāki, bet tur faktiski darbojas “lēņu sistēma”, kurā ne visai pacieš iejaukšanos no malas un aizrādījumus. Demogrāfijas jautājumā Viņķeles kundze kļuva ļoti greizsirdīga, kolīdz NA šīs lietas sāka kustināt.

– Vai ar šādu “laipnību” cerat uzvarēt vēlēšanās 2014. gadā?

– Iekšējās sapulcēs vienmēr esmu iestājies, lai šādās situācijās NA būtu kaujinieciska un mazāk piekāptos “mīļā miera labad”.

– … Kādi bijāt “Visu Latvijai” periodā, kad kailām krūtīm stāvējāt 18 grādu salā.

– Ārpusparlamenta ak
cijās nevar bez kaujinieciskuma. Tālaika “VL” visi biedri bija līdzīgā noskaņojumā, kurpretī šobrīd ir plašāka apvienība – lielā mērā uz mērenāku cilvēku rēķina. Tas iespaido aktivitātes. Uzskatu spektrs ir paplašinājies, un tas droši vien ir labi, ja gribam uzņemties nopietnu atbildību par valsti.

– Kā tagad izpaudīsies kaujinieciskums?

– Budžeta apspriešanā, par ko jau runājām. Otrs – negatīvās tendences termiņuzturēšanās atļauju tirgošanā, kad te brauc tūkstoši iekšā – ne vien krievi, bet arī ķīnieši. Ja šīs plūsmas pieaugums turpināsies, tad pēc pāris gadiem iebraucēju skaits sasniegs tos pašus apmērus, kādos okupācijas laikā veda šurp kolonistus. Šīs Imigrācijas likuma normas jālabo.

– Kāda būs nākamā valdības koalīcija pēc vēlēšanām? Vai jums tur būs vieta?

– Ceru, ka jā. NA savu vēlētāju intereses aizstāv labi, bet problēmu rada tas, ka centriskā “Vienotība”, gribot sacensties ar mums, ir pazaudējusi centrisko vēlētāju, un šis vēlētājs ir neziņā, par ko balsot. Viņš var nosliekties balsot par partijām, kuras pavisam noteikti ir gatavas iet koalīcijā ar “SC”. Vismaz pašreizējā veidolā, manuprāt, “Vienotība” to nedarītu.

E. Līcītis: – Vai Saeimas balsojumos par nacionālajiem jautājumiem ZZS nav jūsu tradicionālākie partneri?

– Kā kuro reizi. Esam analizējuši katra deputāta balsojumus nacionālajos jautājumos, un tuvāki tomēr izrādījušies “Vienotības” cilvēki. Varbūt tāpēc, ka koalīcijas partneri. Tas gan, ka ZZS noteikti ir nacionālāki par Reformu partiju. Ar ZZS mums toties mēdz būt domstarpības tiesiskuma jautājumos.

– Bet jūs taču neturat ZZS aizdomās, ka viņi būtu “racionālie” nacionālisti?

– Domāju, ka Urbanovičs uz viņiem cer.

V. Krustiņš: – Skatoties, kā pašlaik notiek politiskā vārīšanās, šķiet, ka “SC” drīzāk tiks pieaicināts valdībā nekā NA. Jo tas acīmredzot ir mērķis. Ne valdības vadīšanā, bet iedalot ministru amatus.

– Mana pesimistiskā prognoze ir, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām būs vairākas latviešu partijas, kuras sacentīsies par “SC” labvēlību. Šobrīd izskatās tuvu tam, būs grūti panākt latvisko partiju partnerību. NA vēlēšanās ir divi galvenie uzdevumi. Viens – panākt, lai NA un partijām, kas ir skeptiskas par sadarbību ar “SC”, izveidojas drošs vairākums un iespēja veidot valdību. Otrs – panākt, lai Nacionālā apvienība ir visplašāk pārstāvētā latviskā partija 12. Saeimā. Pagaidām lielākais nezināmais ir, vai vēlēšanās piedalīsies kāda reģionu partiju apvienība un kāda būs tās attieksme pret “SC”.

E. Līcītis: – Laukos cilvēkiem nepatīk arī pašreizējie koalīcijas kašķi. Tas rīvē kantis valdībai un katrai partijai. Vai nav jāizlaiž dunči no rokām, vai aktīvāk nav jāmeklē sabiedrotie un atbilstoši jāprofilējas?

– Situācija ir tāda, ka pat NA un “Vienotības” starpā ir pietiekami nopietnas ideoloģiskas nesaskaņas. Tās nav tikai personiskas antipātijas vai sīkas domstarpības. Kad “Vienotība” saka – jā latviešu valodai bērnudārzos, tad nav saprotams, kāpēc Saeimas balsojumā viņu deputāti nobalso pret. Par to nevar nekritizēt. Tāpat labklājības ministres un viņas domubiedru uzstādījumi tradicionālo vērtību jautājumos ir pilnīgi pretēji NA redzējumam. Tiesa gan, pašā “Vienotībā” ir pretinieki Viņķeles uzskatiem. Jautājums – kurš bloks un kurā jautājumā šajā partijā gūst pārsvaru.

Tas ir Valdis Dombrovskis, kurš pagaidām spējis salāgot dažādo iekšējo grupējumu intereses un turēt partiju kopā, pats būdams nostāk no visiem uzvilnījumiem. Taču, šķiet, akmens, kas premjeram jātur, kļūst smagāks un smagāks.

E. Līcītis: – Kas būs NA premjera kandidāts? Un, ja izvirzāt mērķi iegūt pirmo vietu starp latviskām partijām, vai neliek daudz ko aizdomāties jūsu reitings, kas ir it kā stabils, bet var teikt – stagnējoši stabils?

– Pēc manām domām, Roberts Zīle, kaut arī startējis Eiroparlamenta vēlēšanās, uz nacionālajām varētu atgriezties kā mūsu premjera kandidāts. Vēl jo vairāk – ja piepildās optimistiskā prognoze par apvienības pirmo vietu, tad viņa izredzes ieņemt amatu kļūst itin lielas. Runājot par nepieaugošo reitingu, pilnīgi visu pēdējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka mums izdevies, mazākais, divkāršot reitingu. Pirmsvēlēšanu aptaujās saskaita vienu, bet pēc vēlēšanām izrādās, ka NA veikusi izrāvienu. Bet es piekrītu, ka aptaujas atspoguļo iedzīvotāju vērtējuma tendences, un NA ir pamats domāt, kā aktivizēt savu politiku. Lai nebūtu tik piekāpīgi kā līdz šim.

V. Krustiņš: – Dažos žurnālos laiku pa laikam mēdz apjautāties – vai NA nav pārkārtojumi? Vai tas neprātīgo radikāļu gals nav prom? Zīles k-gs tiek pieskaitīts prātīgo, racionālo galam.

– “Gali” vai spārni ir jebkurā konservatīvo partijā – paskatieties kaut vai uz ASV republikāņiem. Arī dzīvē ir ļaudis, kas dod priekšroku mērenākiem risinājumiem, un ir radikālāk noskaņotie. Es domāju, ka NA panākumu ķīla ir šo divu pieeju sabalansētība. Atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, šogad 16. martā bija nepieciešama ļoti asa reakcija uz tur notiekošo, un tad piedalījās partijas un frakcijas priekšsēdētāji Raivis Dzintars un Einārs Cilinskis, kurus vis neskaita pie radikāļiem.

E. Līcītis: – Minēsim citu datumu – 15. maiju. Pēc “Visu Latvijai” došanās pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa grupa bijušo “tēvzemiešu” vecbiedru publiski norobežojās no “autoritārisma” slavināšanas.

– Lai gan to centīgi tīkoja pasniegt kā konfliktu starp “VL” un “TB”/LNNK, tas tāds nebija. Daudzi tēvzemieši, tostarp Baiba Broka, piedalījās šai pasākumā. Runājot par “grupas” paziņojumu, vairāki parakstītāji tika sazvanīti, no viņiem saņēma atbildes, taču tās netika gluži korekti pasniegtas uz āru, tika pievienots konteksts, kāda šo biedru atbildēs nebija. Jā, ir biedri, kam Kārļa Ulmaņa godināšana neiet pie sirds, un tās ir viņu viedokļa tiesības. Tāpat kā piemiņas godā turētājiem ir tiesības Ulmani pieminēt.

V. Krustiņš: – Vasarā jūs rīkojat jauniešu nometnes. Vai mērķis ir gatavot partijas kadrus vai, piedāvājot interesantu izklaidi, – staigāt pa oglēm?

– Nometnes notiek regulāri. Jaunatnes valstiskās audzināšanas ziņā NA savās rindās dara to, ko nedara valsts, kas bieži atstāj novārtā patriotisko audzināšanu. Nometnē ir lekcijas, mijoties ar sportošanu. Piedalās gan mūsu jaunatnes biedri, gan jaunieši, kurus tas vienkārši interesē.

– Kā jūs vērtējat Čalovska lietā notiekošo, par ko jau bijāt asi izteicies?

– Esmu etniskas, nevis pilsoniskas valsts koncepcijas piekritējs. Latvija tika dibināta kā latviešu valsts, bez latviešiem zustu Latvijas eksistences jēga. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāaizstāv jebkurš latvietis, pat ja viņš nav Latvijas pilsonis. Latvijai, neapšaubāmi, ir vajadzīgi un ir jāaizstāv arī Latvijai lojāli cittautieši, kas var dot pozitīvu pienesumu valsts attīstībā, bet šajā gadījumā mēs runājam par cilvēku, kurš, ļoti iespējams, ir izdarījis kriminālnoziegumu.

Cita starpā Čalovskis savā interneta profilā “Facebook” atzīmējies kampaņas “Нил, мы с тобой” atbalstītājos, kas nozīmē, ka viņš ir “Saskaņas centra” – tātad Latvijai naidīga spēka – atbalstītājs. Vai šāda cilvēka aizstāvēšana ir visu “nacionālo” spēku gods un sirdsapziņa? Šajā situācijā neredzu, kāpēc par ASV tiesas godīgumu šaubīties vairāk nekā par Latvijas. Visā šajā lietā cauri spīd tāds virspusējs antiamerikānisms.

Latvijas Avīze (2013.08.26)