Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA)
neatbalsta „Vienotības” iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā „Par
tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz būtiski
apgrūtināt Saeimas atlaišanas procedūru, 10 000 parakstu vietā Saeimas
atlaišanas ierosinātājiem liekot saviem spēkiem savākt 1/10 (vairāk nekā
150 000) balsstiesīgo parakstu.
Lai mazinātu iespējas marginālām grupām tracināt sabiedrību ar pretvalstiskām parakstu vākšanām un referendumiem, NA varētu atbalstīt stingrāku kritēriju piemērošanu likumprojektu un Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai, piemēram, 10 000 parakstu vietā prasot iesniegt vismaz 30 000 parakstu, taču šī sliekšņa pacelšana nedrīkstētu attiekties uz Saeimas atlaišanas procedūras ierosināšanu.
Kā norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, „Saeimas atlaišanas kārtībai ir drīzāk simboliska nozīme, jo maz ticams, ka šāds referendums gūtu atbalstu. Tomēr no emocionālā viedokļa raugoties, manuprāt, nevajadzētu sabiedrībai atņemt apziņu, ka tai ir viegli lietojams mehānisms paust savu gribu attiecībā uz parlamentu.”
Tāpat NA atgādina, ka vispiemērotākais mehānisms pretvalstisku referendumu novēršanai būtu Satversmes pirmo četru pantu noteikšana par negrozāmiem, kā arī 73. panta papildināšana ar jautājumiem, par kuriem referendumi nav rosināmi, piemēram, uzskaitījumā iekļaujot jautājumu par pilsoņu loka paplašināšanu un tādējādi padarot bezjēdzīgu PCTVL organizēto parakstu vākšanu par pilsonības nulles variantu. Ar attiecīgiem priekšlikumiem NA jau pirms vairākiem mēnešiem vērsās koalīcijas Sadarbības padomē, taču neguva koalīcijas partneru atbalstu. Ja PCTVL iniciatīva nonāks līdz valsts apmaksātai 1/10 balsstiesīgo parakstu vākšanai vai pat referendumam, koalīcijas partneriem par to būs jāuzņemas atbildība.
Informāciju sagatavoja NA Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks
Lai mazinātu iespējas marginālām grupām tracināt sabiedrību ar pretvalstiskām parakstu vākšanām un referendumiem, NA varētu atbalstīt stingrāku kritēriju piemērošanu likumprojektu un Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai, piemēram, 10 000 parakstu vietā prasot iesniegt vismaz 30 000 parakstu, taču šī sliekšņa pacelšana nedrīkstētu attiekties uz Saeimas atlaišanas procedūras ierosināšanu.
Kā norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, „Saeimas atlaišanas kārtībai ir drīzāk simboliska nozīme, jo maz ticams, ka šāds referendums gūtu atbalstu. Tomēr no emocionālā viedokļa raugoties, manuprāt, nevajadzētu sabiedrībai atņemt apziņu, ka tai ir viegli lietojams mehānisms paust savu gribu attiecībā uz parlamentu.”
Tāpat NA atgādina, ka vispiemērotākais mehānisms pretvalstisku referendumu novēršanai būtu Satversmes pirmo četru pantu noteikšana par negrozāmiem, kā arī 73. panta papildināšana ar jautājumiem, par kuriem referendumi nav rosināmi, piemēram, uzskaitījumā iekļaujot jautājumu par pilsoņu loka paplašināšanu un tādējādi padarot bezjēdzīgu PCTVL organizēto parakstu vākšanu par pilsonības nulles variantu. Ar attiecīgiem priekšlikumiem NA jau pirms vairākiem mēnešiem vērsās koalīcijas Sadarbības padomē, taču neguva koalīcijas partneru atbalstu. Ja PCTVL iniciatīva nonāks līdz valsts apmaksātai 1/10 balsstiesīgo parakstu vākšanai vai pat referendumam, koalīcijas partneriem par to būs jāuzņemas atbildība.
Informāciju sagatavoja NA Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru