Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK frakcija Saeimā ir iesniegusi Satversmes grozījumu projektu, kas dotu tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām. Ieceres mērķis ir panākt tādus grozījumus valsts pamatlikumā, kas nodrošinātu efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur Saeimu var līdzsvarot tautas pilnvarota uzticības persona – Prezidents.
Šādu ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas valstis, piemēram, Lietuva, Austrija, Francija, Īrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija. Pat Igaunijā, kur Prezidentu ievēl parlaments, tam ir būtiski plašākas pilnvaras un atbildība nekā Latvijas Prezidentam. Mūsuprāt, piedāvātās izmaiņas ļautu pārvarēt Latvijai konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Grozījumu projekts paredz iespēju stabilizēt varu, padarot to par efektīvu tautvaldības instrumentu.
Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts ir izstrādāts 2009. gadā un tajā iestrādāti virkne Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas izteikto priekšlikumu Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanai. Likumprojekta tapšanā piedalījušies LU Juridiskā fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs, profesors dr.iur. Ringolds Balodis, lektore dr.iur. Annija Kārkliņa, doktorante mag.iur Simona Doriņa, Augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes doktorante mag.iur. Viola Supe un mag.iur. Zanda Grundberga. Vairāki citi konstitucionālo tiesību eksperti snieguši konsultācijas par atsevišķām grozījumu normām. Šobrīd projekts iesniegts Saeimā, jo ir aktualizējusies diskusija par tautas vēlētu Prezidentu un šai idejai ir izteicis atbalstu gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan arī daudzas kultūras un tiesību jomas autoritātes.
Satversmes grozījumu projekts paredz, ka Prezidenta amata kandidātu varētu izvirzīt ne tikai 10 Saeimas deputāti, bet arī 10’000 balsstiesīgi vēlētāji. Tas nodrošinātu to, ka pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta ne tikai Prezidenta vēlēšanu laikā, bet arī kandidātu izvirzīšanas procesā – kandidātu izvirzīšana vairs nebūtu tikai un vienīgi partiju privilēģija. Valsts prezidenta pilnvaru termiņu paredzēts noteikt uz 5 gadiem, lai Prezidenta vēlēšanas nebūtu vienlīdz atkarīgas no reizi 4 gados notiekošajām Saeimas vēlēšanām un Prezidents nodrošinātu varas pēctecību un stabilitāti. Tāpat grozījumu projektā paredzēti Prezidenta atlaišanas (impīčmenta) procedūras pamatprincipi.
Iesniegtajā Satversmes grozījumu projektā paredzēts ievērojami paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras – turpmāk viņam būtu tiesības ierosināt tautas nobalsošanas, atlaist Saeimu, izsludināt izņēmuma stāvokli, iecelt tiesnešus, izvirzīt Valsts kontroliera un Tiesībsarga amata kandidātu u.c. Ministru kabinets turpmāk būtu atbildīgs ne tikai Saeimas, bet arī Valsts prezidenta priekšā – Ministru kabinetu būtu jāapstiprina Prezidentam, turklāt Ministru prezidentam un ministram būtu jāatkāpjas ne tikai, ja to prasa Saeima, bet arī ja tas zaudējis Prezidenta uzticību.
Līdz ar papildus pilnvarām, Valsts prezidentam tiktu paplašināta arī atbildība – tajā skaitā paredzēts no Satversmes svītrot normu, kas nosaka, ka Valsts prezidents par savu darbību nenes politisku atbildību. Kopumā piedāvātie Satversmes grozījumi paredz Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu gan izpildvaras, gan likumdevējas varas, gan tiesu varas atzarā un ar tiem tiek sakārtots Latvijas konstitucionālās iekārtas institucionālais līdzsvars un pilnveidota varas dalīšana. Iestrādātās normas nodrošina pašregulējošu sistēmu – viena vara var apstādināt otru varu un piespiest darboties tautas labā. Tikai pie situācijas, kad Valsts prezidentam ir analoģisks tautas mandāts kā parlamentam, efektīvi var darboties kontrole pār parlamentu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija
Informāciju sagatavoja NA Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks
Pielikumā:
» Iesniegto Grozījumu teksts un anotācija
» Satversmes pantu salīdzinošā tabula
Šādu ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas valstis, piemēram, Lietuva, Austrija, Francija, Īrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija. Pat Igaunijā, kur Prezidentu ievēl parlaments, tam ir būtiski plašākas pilnvaras un atbildība nekā Latvijas Prezidentam. Mūsuprāt, piedāvātās izmaiņas ļautu pārvarēt Latvijai konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Grozījumu projekts paredz iespēju stabilizēt varu, padarot to par efektīvu tautvaldības instrumentu.
Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts ir izstrādāts 2009. gadā un tajā iestrādāti virkne Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas izteikto priekšlikumu Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanai. Likumprojekta tapšanā piedalījušies LU Juridiskā fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs, profesors dr.iur. Ringolds Balodis, lektore dr.iur. Annija Kārkliņa, doktorante mag.iur Simona Doriņa, Augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes doktorante mag.iur. Viola Supe un mag.iur. Zanda Grundberga. Vairāki citi konstitucionālo tiesību eksperti snieguši konsultācijas par atsevišķām grozījumu normām. Šobrīd projekts iesniegts Saeimā, jo ir aktualizējusies diskusija par tautas vēlētu Prezidentu un šai idejai ir izteicis atbalstu gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan arī daudzas kultūras un tiesību jomas autoritātes.
Satversmes grozījumu projekts paredz, ka Prezidenta amata kandidātu varētu izvirzīt ne tikai 10 Saeimas deputāti, bet arī 10’000 balsstiesīgi vēlētāji. Tas nodrošinātu to, ka pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta ne tikai Prezidenta vēlēšanu laikā, bet arī kandidātu izvirzīšanas procesā – kandidātu izvirzīšana vairs nebūtu tikai un vienīgi partiju privilēģija. Valsts prezidenta pilnvaru termiņu paredzēts noteikt uz 5 gadiem, lai Prezidenta vēlēšanas nebūtu vienlīdz atkarīgas no reizi 4 gados notiekošajām Saeimas vēlēšanām un Prezidents nodrošinātu varas pēctecību un stabilitāti. Tāpat grozījumu projektā paredzēti Prezidenta atlaišanas (impīčmenta) procedūras pamatprincipi.
Iesniegtajā Satversmes grozījumu projektā paredzēts ievērojami paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras – turpmāk viņam būtu tiesības ierosināt tautas nobalsošanas, atlaist Saeimu, izsludināt izņēmuma stāvokli, iecelt tiesnešus, izvirzīt Valsts kontroliera un Tiesībsarga amata kandidātu u.c. Ministru kabinets turpmāk būtu atbildīgs ne tikai Saeimas, bet arī Valsts prezidenta priekšā – Ministru kabinetu būtu jāapstiprina Prezidentam, turklāt Ministru prezidentam un ministram būtu jāatkāpjas ne tikai, ja to prasa Saeima, bet arī ja tas zaudējis Prezidenta uzticību.
Līdz ar papildus pilnvarām, Valsts prezidentam tiktu paplašināta arī atbildība – tajā skaitā paredzēts no Satversmes svītrot normu, kas nosaka, ka Valsts prezidents par savu darbību nenes politisku atbildību. Kopumā piedāvātie Satversmes grozījumi paredz Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu gan izpildvaras, gan likumdevējas varas, gan tiesu varas atzarā un ar tiem tiek sakārtots Latvijas konstitucionālās iekārtas institucionālais līdzsvars un pilnveidota varas dalīšana. Iestrādātās normas nodrošina pašregulējošu sistēmu – viena vara var apstādināt otru varu un piespiest darboties tautas labā. Tikai pie situācijas, kad Valsts prezidentam ir analoģisks tautas mandāts kā parlamentam, efektīvi var darboties kontrole pār parlamentu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija
Informāciju sagatavoja NA Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks
Pielikumā:
» Iesniegto Grozījumu teksts un anotācija
» Satversmes pantu salīdzinošā tabula
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru