1998. gada 29. oktobrī Saeima pieņēma deklarāciju „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kurā Saeima Latvijas valdībai noteica pienākumu 1) prasīt no okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējām valstīm, lai tās saskaņā ar starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, to ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem, kas viņiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju okupētājvalstu armijās; 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.
Tuvojoties 16. martam – Latviešu leģionāru atceres dienai – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā 2011. gada 8. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” apgalvoja, ka „16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi.” Ar līdzīgiem izteikumiem Valdis Dombrovskis ir nācis klajā arī vairākās intervijās TV.
Ņemot vērā iepriekš minēto un izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 119. pantā noteiktās tiesības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija ir uzdevusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim šādus jautājumus:
1. Ko viņa vadītās valdības ir darījušas, lai pildītu Saeimas deklarācijā „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” noteiktos pienākumus Latvijas valdībai?
2. Kurus politiskos spēkus, organizācijas, grupas un/vai cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi „dažādu veidu ekstrēmisti”?
3. Vai viņaprāt minētie izteikumi ir savienojami ar deklarācijas 2. pienākuma izpildi – rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs, ņemot vērā to, ka 16. marta atceres gājienā dodas arī lielākās latviešu leģionāru organizācijas? Vai ar „dažādu veidu ekstrēmisti” Dombrovskis apzīmē arī latviešu leģionārus?
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija
Plašāk par 16. marta leģionāru piemiņas dienas tradīciju.
Informāciju sagatavoja frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks
Tuvojoties 16. martam – Latviešu leģionāru atceres dienai – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā 2011. gada 8. marta laikrakstā „Latvijas Avīze” apgalvoja, ka „16. marts jau sen no piemiņas dienas ir pārvērties par datumu, kad dažādu veidu ekstrēmisti cenšas izpausties un savstarpēji konfrontēties. (..) Es personīgi nedomāju, ka 16. martam būtu jābūt kādai atzīmējamai dienai ar īpašu nozīmi.” Ar līdzīgiem izteikumiem Valdis Dombrovskis ir nācis klajā arī vairākās intervijās TV.
Ņemot vērā iepriekš minēto un izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 119. pantā noteiktās tiesības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija ir uzdevusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim šādus jautājumus:
1. Ko viņa vadītās valdības ir darījušas, lai pildītu Saeimas deklarācijā „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” noteiktos pienākumus Latvijas valdībai?
2. Kurus politiskos spēkus, organizācijas, grupas un/vai cilvēkus viņš ir domājis, lietojot frāzi „dažādu veidu ekstrēmisti”?
3. Vai viņaprāt minētie izteikumi ir savienojami ar deklarācijas 2. pienākuma izpildi – rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs, ņemot vērā to, ka 16. marta atceres gājienā dodas arī lielākās latviešu leģionāru organizācijas? Vai ar „dažādu veidu ekstrēmisti” Dombrovskis apzīmē arī latviešu leģionārus?
Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – TB/LNNK Saeimas frakcija
Plašāk par 16. marta leģionāru piemiņas dienas tradīciju.
Informāciju sagatavoja frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru