» Labprāt sniegšu liecību prokuratūrā par Saskaņas centra pretvalstiskajām darbībām

Reaģējot uz Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča draudiem par „Biškeku” un aizvakar klajā nākušo Saskaņas centra aptauju, kuras jautājumi ir, maigi izsakoties, etnisko neiecietību veicinoši, partija „Visu Latvijai!” vakar nāca klajā ar aicinājumu Drošības policijai izmeklēt, vai šīs „Saskaņas centra” un tā amatpersonu darbības nav vērstas uz etnisku konfliktu izraisīšanu. Paziņojuma tekstu sastādīju es, ņemot par pamatu publiski presē izskanējušos faktus. „Visu Latvijai!” paziņojums tika publicēts partijas mājas lapā un vairākos interneta portālos. Tā kā portāla Diena.lv redakcija vairs neatbalsta partiju blogus, tad es šo „Visu Latvijai!” paziņojumu publicēju arī savā Diena.lv blogā.

Jau vakar Jānis Urbanovičs uz „Visu Latvijai!” paziņojumu reaģēja absolūti neadekvāti un nopietnam politiķim nepiedodami, nosaucot partiju „Visu Latvijai!” par „politiskajām salašņām” (krieviski: "политическая шпана"), tādējādi smagi apvainojot ne tikai simtiem „Visu Latvijai!” biedru, bet arī desmitiem tūkstošus atbalstītāju. Domāju, ka šādi izteikumi tikai parāda Urbanoviča kunga patieso – neiecietīgo un rupjo – dabu brīdī, kad noņemta nost viņa ikdienišķā politkorektā maska.

» Visu Latvijai! aicina Drošības policiju izmeklēt Saskaņas centra darbības, kas, iespējams, vērstas uz etnisku konfliktu izraisīšanu (papildināts)

2010. gada 14. jūlijā apvienības „Saskaņas centrs” vadītājs Jānis Urbanovičs intervijā laikrakstam „Телеграф” izteica prognozi, ka, ja pēc 10. Saeimas vēlēšanām „Saskaņas centram” netiks dota iespēja piedalīties valdības veidošanā, „būs Biškeka”. Jāpaskaidro, ka Biškeka ir Kirgizstānas galvaspilsēta un vēl ļoti nesen šajā valstī plosījās etniski-politiski konflikti, kuru laikā dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku un valsts bija uz pilsoņu kara sliekšņa. Arī šobrīd situācija Kirgizstānā ir ļoti nestabila.

Kontekstā ar šiem starptautiskajiem notikumiem, Urbanoviča izteikumus var tulkot kā draudus par etniskas vardarbības izraisīšanos, gadījumā, ja pēc vēlēšanām „Saskaņas centrs” nevarēs piedalīties valdības veidošanā. Toreiz šos Jāņa Urbanoviča izteikumus žurnālisti un politiķi, ieskaitot Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu, tulkoja kā neveiklu izrunāšanos, taču vakar atklātībā nākušie fakti liecina, ka minētie Jāņa Urbanoviča izteikumi varētu arī nebūt vien „neveikla izrunāšanās”, bet gan kaut kādas vēl publiski nezināmas stratēģijas sastāvdaļa.

» Uzruna Nacionālās apvienības dibināšanas kongresā

Mana uzruna Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" dibināšanas kongresā Rīgas Latviešu biedrības namā 2010. gada 4. jūlijā:

Runāsim atklāti – līdz šim gan „Visu Latvijai!”, gan „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darbībā bija kāds trūkums – „Visu Latvijai!” gadījumā tas bija pieredzes trūkums reālā darbā valsts pārvaldē un likumdošanas procesā, savukārt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK gadījumā tas bija jauniešu un to ienestā cīņasspara trūkums.

Nu, kad „Visu Latvijai!” un „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir izveidojušas vienotu politisko apvienību, mēs šo trūkumu beidzot esam likvidējuši. Šodien latviešu nacionālo spēku flangā ir apvienojusies jaunības degsme ar brieduma pieredzi, kas nodrošinās to, ka turpmāk mēs varēsim darboties kā vienota nacionālā dūre, kurai netrūks ne kompetence, ne cīņasspars šo kompetenci piepildīt reālos darbos latviešu lietas labā.

» 1. jūlijs un latviešu nacionālisms

Nu jau aizvadīts 1. jūlijs - diena, kas šogad negaidīti izraisīja plašu rezonansi dēļ Ulda Freimaņa pieteiktā gājiena par godu Rīgas atbrīvošanai no boļševikiem 1941. gada 1. jūlijā. Tā kā šis notikums izraisīja arī plašas diskusijas nacionālistu vidē, tad centīšos īsumā izskaidrot to viedokli, kuru šī notikuma sakarā pauda partija "Visu Latvijai!" un Latviešu nacionālistu klubs - ka latviešu nacionālistiem nebūtu jāpiedalās šādā pasākumā.

Pirmkārt, par vēsturi. Jā, ir taisnība, ka 1941. gada jūnija beigās un jūlija sākumā latviešu nacionālā pretošanās kustība daudzās Latvijas vietās boļševikus padzina vēl vairākas stundas un citur pat dienas pirms vācu armijas ienākšanas. Boļševiku padzīšana no Latvijas izbeidza drūmāko periodu latviešu tautas vēsturē - Baigo gadu - un šis notikums nenoliedzami ir pozitīvi vērtējams. Nenoliedzams ir arī fakts, ka boļševiku padzīšana paglāba no Sibīrijas un citām represijām desmitiem tūkstošus latviešu.