Bez gariem ievadiem rakstot, ticamākās no pēcvēlēšanu valdības koalīcijām ir šādas:
* Vienotība + VL/TB/LNNK + ZZS vai
* SC + PLL (Par labu Latviju) + ZZS
Ja runā par alternatīvām kombinācijām, tad tādas nešķiet īpaši reālas. Ir pilnīgi skaidrs, ka VL/TB/LNNK nekad neies valdībā ar SC, tāpat arī sadarbība ar PLL ir maz ticama. Vienotība savukārt visticamāk neiekļausies vienā valdībā ar PLL. Vēl pastāv kombinācija Vienotība + SC, taču tas pavisam noteikti nozīmēs Vienotības sašķelšanos (ticu, ka PS nebūs gatava uz koalīciju ar SC), ko vismaz 10. Saeimas sākotnējā periodā negribēs neviena no tajā iesaistītajām partijām.
Nelielas korekcijas varētu ieviesties gadījumā, ja arī PCTVL izdosies pārvarēt 5% barjeru. Tādā gadījumā latviešu interesēm ļaunākais scenārijs varētu būt valdība, kas sastāvētu no SC, PLL un PCTVL. Neņemot vērā šo pašu ļaunāko hipotētisko scenāriju, ir skaidrs, ka pēcvēlēšanu valdības sastādīšanā izšķirošā kārts būs ZZS rokās – tā var iekļauties jebkurā no minētajām koalīcijām.
Latvijas intereses prasa to, lai ZZS pieslietos Vienotības un VL/TB/LNNK veidotajam blokam. Taču tam šobrīd visvairāk kaitē Vienotības līderu izteikti naidīgā attieksme pret Aivaru Lembergu, kas de facto kontrolē ZZS. Lembergs, atšķirībā no pārējiem oligarhiem Aināra Šlesera un Andra Šķēles, nav prokrieviski noskaņots, tāpat Lembergam nav nekāds nepārvarams naids pret Vienotību. Taču Vienotības līderu un atsevišķu finansētāju naidīgā attieksme Lembergu burtiski grūž SC un PLL koalīcijas virzienā. Un ar to Vienotība izdara lielu stratēģisku kļūdu.
Domāju, jebkurš nacionāli vai kaut liberāli noskaņots latvietis man piekritīs, ka Kremļa kontrolētā SC un gazpromizētās PLL veidota valdība būtu milzīgs trieciens Latvijas drošības interesēm, Latvijas rietumnieciskajai virzībai. Ja Vienotība savas ietiepības vai tuvredzības dēļ iegrūdīs ZZS šajā koalīcijā, tad tā būs izdarījusi lielu ļaunumu Latvijas interesēm. Var nepatikt Lembergs, var nepatikt ZZS, bet politisko spēku izkārtojums Latvijā ir tāds, kāds tas ir. Šobrīd situācija ir tik kritiska, ka nevaram atļauties būt izvēlīgi. Ceru, ka tie tur, augšā, arī to saprot. Ja saprot, tad būtu pēdējais laiks sākt nogludināt attiecības starp Vienotību un Lembergu/ZZS. Tikai tas var glābt Latviju no prokrieviskas populistu valdības.
Ja kāds lolo cerības, ka PLL iegūs tik maz deputātu vietas, ka pat kopā ar SC un ZZS nevarēs izveidot valdību (respektīvi – Vienotība, kopā ar VL/TB/LNNK, iegūs vairākumu), tad tās ir naivas muļķības. Ir pilnīgi skaidrs, ka pat tad, ja, ejot kopā ar SC, no ZZS aizies atsevišķi nacionālāk noskaņotie deputāti, tik un tā SC, PLL un atlikušajai ZZS būs vairākums 10. Saeimā. Tāpēc ir jādara viss, lai pēc vēlēšanām ZZS veidotu koalīciju tieši kopā ar Vienotību un VL/TB/LNNK.
Cerot uz Vienotības stratēģu saprātu,
Jānis Iesalnieks
„Visu Latvijai!” valdes loceklis
* Vienotība + VL/TB/LNNK + ZZS vai
* SC + PLL (Par labu Latviju) + ZZS
Ja runā par alternatīvām kombinācijām, tad tādas nešķiet īpaši reālas. Ir pilnīgi skaidrs, ka VL/TB/LNNK nekad neies valdībā ar SC, tāpat arī sadarbība ar PLL ir maz ticama. Vienotība savukārt visticamāk neiekļausies vienā valdībā ar PLL. Vēl pastāv kombinācija Vienotība + SC, taču tas pavisam noteikti nozīmēs Vienotības sašķelšanos (ticu, ka PS nebūs gatava uz koalīciju ar SC), ko vismaz 10. Saeimas sākotnējā periodā negribēs neviena no tajā iesaistītajām partijām.
Nelielas korekcijas varētu ieviesties gadījumā, ja arī PCTVL izdosies pārvarēt 5% barjeru. Tādā gadījumā latviešu interesēm ļaunākais scenārijs varētu būt valdība, kas sastāvētu no SC, PLL un PCTVL. Neņemot vērā šo pašu ļaunāko hipotētisko scenāriju, ir skaidrs, ka pēcvēlēšanu valdības sastādīšanā izšķirošā kārts būs ZZS rokās – tā var iekļauties jebkurā no minētajām koalīcijām.
Latvijas intereses prasa to, lai ZZS pieslietos Vienotības un VL/TB/LNNK veidotajam blokam. Taču tam šobrīd visvairāk kaitē Vienotības līderu izteikti naidīgā attieksme pret Aivaru Lembergu, kas de facto kontrolē ZZS. Lembergs, atšķirībā no pārējiem oligarhiem Aināra Šlesera un Andra Šķēles, nav prokrieviski noskaņots, tāpat Lembergam nav nekāds nepārvarams naids pret Vienotību. Taču Vienotības līderu un atsevišķu finansētāju naidīgā attieksme Lembergu burtiski grūž SC un PLL koalīcijas virzienā. Un ar to Vienotība izdara lielu stratēģisku kļūdu.
Domāju, jebkurš nacionāli vai kaut liberāli noskaņots latvietis man piekritīs, ka Kremļa kontrolētā SC un gazpromizētās PLL veidota valdība būtu milzīgs trieciens Latvijas drošības interesēm, Latvijas rietumnieciskajai virzībai. Ja Vienotība savas ietiepības vai tuvredzības dēļ iegrūdīs ZZS šajā koalīcijā, tad tā būs izdarījusi lielu ļaunumu Latvijas interesēm. Var nepatikt Lembergs, var nepatikt ZZS, bet politisko spēku izkārtojums Latvijā ir tāds, kāds tas ir. Šobrīd situācija ir tik kritiska, ka nevaram atļauties būt izvēlīgi. Ceru, ka tie tur, augšā, arī to saprot. Ja saprot, tad būtu pēdējais laiks sākt nogludināt attiecības starp Vienotību un Lembergu/ZZS. Tikai tas var glābt Latviju no prokrieviskas populistu valdības.
Ja kāds lolo cerības, ka PLL iegūs tik maz deputātu vietas, ka pat kopā ar SC un ZZS nevarēs izveidot valdību (respektīvi – Vienotība, kopā ar VL/TB/LNNK, iegūs vairākumu), tad tās ir naivas muļķības. Ir pilnīgi skaidrs, ka pat tad, ja, ejot kopā ar SC, no ZZS aizies atsevišķi nacionālāk noskaņotie deputāti, tik un tā SC, PLL un atlikušajai ZZS būs vairākums 10. Saeimā. Tāpēc ir jādara viss, lai pēc vēlēšanām ZZS veidotu koalīciju tieši kopā ar Vienotību un VL/TB/LNNK.
Cerot uz Vienotības stratēģu saprātu,
Jānis Iesalnieks
„Visu Latvijai!” valdes loceklis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru