Ja vēl pat pirms pāris mēnešiem bija grūti prognozēt, kas ar ko kopā startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās, tad šobrīd politiskā dūmaka sāk pamazām izklīst un aptuveni iezīmējas politisko spēku izkārtojums pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Jāsaka uzreiz – šķiet, ka šīs vēlēšanas pilnībā izmainīs Latvijas politisko spektru tā, kā tas nav mainījies kopš 5. Saeimas vēlēšanām. Ja līdz šim katrās jaunās vēlēšanās tradicionāli parādījās viens „jātnieks baltā zirgā”, bet pamatā politisko partiju sistēma palika līdzšinējā (ar sešām līdz astoņām Saeimā iekļuvušām partijām), tad uz 10. Saeimu visticamāk startēs plaši partiju bloki + maksimums divas partijas ar kaut cik reālu iespēju iekļūt Saeimā.
Pirmais no šiem blokiem sevi pieteica uzreiz pēc Rīgas domes vēlēšanām. To veido krieviskais Saskaņas centrs kopā ar Šlesera vadīto LPP/LC un nosacīti to varētu dēvēt par „Šlesera-Saskaņas bloku”. Bloka pamatā ir Saskaņas centra maskētais lielkrievu šovinisms apvienojumā ar tām krievu un latviešu uzņēmēju aprindām, kurām nacionālie jautājumi ir stipri vienaldzīgi un kuru vadību šobrīd ir uzņēmies enerģiskais politbiznesmenis Ainārs Šlesers. Tieši, lai novērstu šī bloka nonākšanu pie varas Latvijā (kas, domāju mums visiem skaidrs, varētu nest katastrofālas sekas), ir izveidojušies arī pārējie divi bloki.
Otrais bloks sevi pieteica augusta beigās un to veido Pilsoniskā savienība, Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai. Šo bloku vieno ne jau „labējums”, lai kā to izprastu – etniskajā vai ekonomiskajā ziņā (piemēram, Artis Pabriks (SCP) skaļi iebilda pret to, ka bloks tiek saukts par „labējo” vai „latvisko” spēku apvienību), bet gan liberālisms. Tādējādi ērtības labad es to nosaukšu par „liberāļu bloku”. Pilsoniskajā savienībā gan ir visai spēcīgs nacionālais spārns un arī Jaunajā laikā ir viens otrs nacionāli noskaņots cilvēks, taču laikraksta „Diena” ilggadējās redaktores un Džordža Sorosa „atvērtās sabiedrības” (kas praksē jātulko kā globalizēta, kosmopolitizēta sabiedrība bez vērtību sistēmas un morāles normām) ideju popularizētājas Sarmītes Ēlertes pievienošanās šim blokam izgaisina jebkādas ilūzijas par tā iespējamo nacionālo ievirzi. Bloks varbūt ir ar pretKremlisku (ņemot vērā, ka pārstāv pretējās debespuses intereses) un pilsonisku ievirzi, taču nekādā gadījumā ne nacionālu. Acīmredzot Pilsoniskā savienība savu izvēli ir izdarījusi ... liberālismam par labu. Žēl, jo, lai nu kas, bet „Dienas” sludinātais kosmopolītiskais liberālisms, vērtību relatīvisms un „Rietumu vērtību” nekritiska importēšana Latvijā nav savienojama ar latvisku nacionālismu.
Trešais bloks vēl īsti nav izveidojies, taču politiskā loģika saka priekšā, ka tam ir jānotiek. Bloku veidos ZZS, TB/LNNK un pēc manām prognozēm tam piepulcēsies arī „Visu Latvijai!”. Nosacīti to varētu dēvēt par „nacionālkonservatīvo bloku” un vēlēšanās tas varētu startēt, piemēram, zem nosaukuma „Nacionālkonservatīvo spēku savienība” vai tamlīdzīgi. Lai gan ZZS līdz šim ir bijusi ideoloģiski visai amorfa organizācija, savukārt TB/LNNK jau sen nacionāli noskaņoto latviešu acīs ir zaudējusi cīnītājas auru, tomēr nenoliedzams ir viens – ja pirmie divi bloki vairāk vai mazāk pārstāv vienas vai otras debespuses intereses, tad šīs divas minētās partijas tomēr vēlas (lai arī ne vienmēr aktīvi rīkojas, lai tā būtu), lai politiskās varas centrs paliktu Latvijā – pašu latviešu rokās. „Visu Latvijai!” piepulcēšanās šim blokam varētu tam iedvest zināmu cīņassparu un svaigu ideoloģisko piepildījumu. Visas šīs trīs partijas vieno konservatīva vērtību sistēma un bloka spēcīgākais balsts ir nacionāli un konservatīvi noskaņotais latviešu lauku vēlētājs.
Skaidrs, ka daudziem ideālistiski noskaņotiem "Visu Latvijai!" atbalstītājiem varētu nepatikt šāda iešana kopā ar ZZS un TB/LNNK, taču, jāsaprot ir viens - 10. Saeimas vēlēšanas nav laiks, kad spēlēties ar Latvijas likteni. Šajās vēlēšanās katra balss, kura būs nodota vai nu par Saeimā iekļuvušu sarakstu vai par Saeimā neiekļuvušu sarakstu, var izšķirt to, lai Latvija atkal nenonāktu krievu varā. "Visu Latvijai!" nevar atļauties startēt viena, jo tas nozīmētu lielu risku vairākus desmitus tūkstošus latviešu balsu palaist vējā.
Ārpus šiem trim blokiem visticamāk paliks Tautas partija un PCTVL, kuras šobrīd politiskajā vidē tiek uzskatītas par tādiem kā „spitālīgajiem” – Tautas partija savas uzpūtības, korumpētības un ekonomiskās krīzes vaininieces tēla dēļ, bet PCTVL – neslēptā krievu šovinisma dēļ.
Lai arī līdz 10. Saeimas vēlēšanām vēl ir vairāk nekā gads un daudz kas vēl var mainīties, tomēr jau šobrīd uzdrošināšos izteikt prognozes par aptuvenajiem vēlēšanu rezultātiem. „Šlesera-Saskaņas bloks” Saeimā varētu iegūt aptuveni 35 deputātu vietas, līdzīgu skaitu deputātu vietas varētu iegūt „liberāļu bloks”, savukārt „nacionālkonservatīvais bloks” varētu iegūt aptuveni 20 vietas, no kurām „Visu Latvijai!” varētu iegūt līdz pat 5-7 vietām. Atlikušās deputātu vietas, iespējams, iegūs Tautas partija (ja kā savu „lokomotīvi” tā izvirzīs Andri Šķēli) un/vai PCTVL (ja Saskaņas centra laipošanas politika atbaidīs pietiekami lielu skaitu radikālāk noskaņoto krievu vēlētāju). Ja neviena no šīm divām partijām nebūs pietiekami veiksmīga, arī atlikušās deputātu vietas acīmredzot sadalīs trīs minētie bloki.
Valdošo koalīciju visticamāk veidos „liberāļu bloks” un „nacionālkonservatīvais bloks”, jo alternatīvie koalīcijas modeļi šķiet maz ticami. „Liberāļu blokam” un „Šlesera-Saskaņas blokam” neļaus vienoties „liberāļu bloka” antipātijas pret Šleseru, kā arī Pilsoniskās Savienības un Jaunā laika nacionālais spārns. Savukārt „Nacionālkonservatīvajam blokam” un „Šlesera-Saskaņas blokam” neļaus vienoties TB/LNNK un „Visu Latvijai!”. Vienīgā bīstamība parādītos, ja Saeimā iekļūtu gan PCTVL, gan Tautas partija un tiem, kopā ar „Šlesera-Saskaņas bloku” pietiktu balsis koalīcijas izveidošanai.
Jānis Iesalnieks
Partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis
P.S. Jāsaka, ka „liberāļu bloka” izveidošanai ir ārkārtīga līdzība ar manis pirms diviem gadiem izteiktajām prognozēm par „liberālas lielpartijas” iespējamo veidošanos. Toreiz es rakstīju („Vai tiek veidota jauna liberāla lielpartijas?”: NRA, 27.10.2007., 2.lpp.): „Uzreiz rodas jautājums - kādi cilvēki būs šajā "partijā" un kādu politisko pārliecību viņi pārstāvēs? (..) kas viņus visus vieno? Kāds uzreiz bildīs "sorosisms!" .. bet lieta nav tik viennozīmīga. Patiesībā vienojošais apstāklis ir vairāk vai mazāk kosmopolītiski liberāla pārliecība, ar izteiktām proamerikāniskām un/vai proeiropeiskām simpātijām. "Sorosisti" varbūt ir skaļākie priekšplāna bļāvēji, taču ir vajadzīgs kas vairāk par "sorosistu" histēriķiem, lai radītu patiesu "lielpartiju". Tam ir vajadzīgas spēcīgas un nosvērtas autoritātes, kurām piemīt vismaz šķietams godīgums un gatavība cīnīties par tiesiskumu. Jaunā politiskā spēka kodols tiks veidots no cilvēkiem, par kuriem jau iepriekš radīts priekšstats kā par gudriem, nosvērtiem, moderniem un vienlaikus arī ideālistiskiem cilvēkiem. (..) Tiks veidota "superkomanda" no inteliģences pārstāvjiem un politiskajām autoritātēm, (..) Turklāt šai komandai Latvija būs jāved virzienā, kādā to vēlas ASV un Rietumeiropas liberālās elites. (..) Nebūt ne visi, kas sākotnēji pievienosies, būs ar kosmopolītiski liberālu pārliecību. Daudz būs to, kas pievienosies vispārējā neapmierinātības viļņa skurbumā un tikai vēlāk atklās jaunās partijas ideoloģisko seju.”
Pirmais no šiem blokiem sevi pieteica uzreiz pēc Rīgas domes vēlēšanām. To veido krieviskais Saskaņas centrs kopā ar Šlesera vadīto LPP/LC un nosacīti to varētu dēvēt par „Šlesera-Saskaņas bloku”. Bloka pamatā ir Saskaņas centra maskētais lielkrievu šovinisms apvienojumā ar tām krievu un latviešu uzņēmēju aprindām, kurām nacionālie jautājumi ir stipri vienaldzīgi un kuru vadību šobrīd ir uzņēmies enerģiskais politbiznesmenis Ainārs Šlesers. Tieši, lai novērstu šī bloka nonākšanu pie varas Latvijā (kas, domāju mums visiem skaidrs, varētu nest katastrofālas sekas), ir izveidojušies arī pārējie divi bloki.
Otrais bloks sevi pieteica augusta beigās un to veido Pilsoniskā savienība, Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai. Šo bloku vieno ne jau „labējums”, lai kā to izprastu – etniskajā vai ekonomiskajā ziņā (piemēram, Artis Pabriks (SCP) skaļi iebilda pret to, ka bloks tiek saukts par „labējo” vai „latvisko” spēku apvienību), bet gan liberālisms. Tādējādi ērtības labad es to nosaukšu par „liberāļu bloku”. Pilsoniskajā savienībā gan ir visai spēcīgs nacionālais spārns un arī Jaunajā laikā ir viens otrs nacionāli noskaņots cilvēks, taču laikraksta „Diena” ilggadējās redaktores un Džordža Sorosa „atvērtās sabiedrības” (kas praksē jātulko kā globalizēta, kosmopolitizēta sabiedrība bez vērtību sistēmas un morāles normām) ideju popularizētājas Sarmītes Ēlertes pievienošanās šim blokam izgaisina jebkādas ilūzijas par tā iespējamo nacionālo ievirzi. Bloks varbūt ir ar pretKremlisku (ņemot vērā, ka pārstāv pretējās debespuses intereses) un pilsonisku ievirzi, taču nekādā gadījumā ne nacionālu. Acīmredzot Pilsoniskā savienība savu izvēli ir izdarījusi ... liberālismam par labu. Žēl, jo, lai nu kas, bet „Dienas” sludinātais kosmopolītiskais liberālisms, vērtību relatīvisms un „Rietumu vērtību” nekritiska importēšana Latvijā nav savienojama ar latvisku nacionālismu.
Trešais bloks vēl īsti nav izveidojies, taču politiskā loģika saka priekšā, ka tam ir jānotiek. Bloku veidos ZZS, TB/LNNK un pēc manām prognozēm tam piepulcēsies arī „Visu Latvijai!”. Nosacīti to varētu dēvēt par „nacionālkonservatīvo bloku” un vēlēšanās tas varētu startēt, piemēram, zem nosaukuma „Nacionālkonservatīvo spēku savienība” vai tamlīdzīgi. Lai gan ZZS līdz šim ir bijusi ideoloģiski visai amorfa organizācija, savukārt TB/LNNK jau sen nacionāli noskaņoto latviešu acīs ir zaudējusi cīnītājas auru, tomēr nenoliedzams ir viens – ja pirmie divi bloki vairāk vai mazāk pārstāv vienas vai otras debespuses intereses, tad šīs divas minētās partijas tomēr vēlas (lai arī ne vienmēr aktīvi rīkojas, lai tā būtu), lai politiskās varas centrs paliktu Latvijā – pašu latviešu rokās. „Visu Latvijai!” piepulcēšanās šim blokam varētu tam iedvest zināmu cīņassparu un svaigu ideoloģisko piepildījumu. Visas šīs trīs partijas vieno konservatīva vērtību sistēma un bloka spēcīgākais balsts ir nacionāli un konservatīvi noskaņotais latviešu lauku vēlētājs.
Skaidrs, ka daudziem ideālistiski noskaņotiem "Visu Latvijai!" atbalstītājiem varētu nepatikt šāda iešana kopā ar ZZS un TB/LNNK, taču, jāsaprot ir viens - 10. Saeimas vēlēšanas nav laiks, kad spēlēties ar Latvijas likteni. Šajās vēlēšanās katra balss, kura būs nodota vai nu par Saeimā iekļuvušu sarakstu vai par Saeimā neiekļuvušu sarakstu, var izšķirt to, lai Latvija atkal nenonāktu krievu varā. "Visu Latvijai!" nevar atļauties startēt viena, jo tas nozīmētu lielu risku vairākus desmitus tūkstošus latviešu balsu palaist vējā.
Ārpus šiem trim blokiem visticamāk paliks Tautas partija un PCTVL, kuras šobrīd politiskajā vidē tiek uzskatītas par tādiem kā „spitālīgajiem” – Tautas partija savas uzpūtības, korumpētības un ekonomiskās krīzes vaininieces tēla dēļ, bet PCTVL – neslēptā krievu šovinisma dēļ.
Lai arī līdz 10. Saeimas vēlēšanām vēl ir vairāk nekā gads un daudz kas vēl var mainīties, tomēr jau šobrīd uzdrošināšos izteikt prognozes par aptuvenajiem vēlēšanu rezultātiem. „Šlesera-Saskaņas bloks” Saeimā varētu iegūt aptuveni 35 deputātu vietas, līdzīgu skaitu deputātu vietas varētu iegūt „liberāļu bloks”, savukārt „nacionālkonservatīvais bloks” varētu iegūt aptuveni 20 vietas, no kurām „Visu Latvijai!” varētu iegūt līdz pat 5-7 vietām. Atlikušās deputātu vietas, iespējams, iegūs Tautas partija (ja kā savu „lokomotīvi” tā izvirzīs Andri Šķēli) un/vai PCTVL (ja Saskaņas centra laipošanas politika atbaidīs pietiekami lielu skaitu radikālāk noskaņoto krievu vēlētāju). Ja neviena no šīm divām partijām nebūs pietiekami veiksmīga, arī atlikušās deputātu vietas acīmredzot sadalīs trīs minētie bloki.
Valdošo koalīciju visticamāk veidos „liberāļu bloks” un „nacionālkonservatīvais bloks”, jo alternatīvie koalīcijas modeļi šķiet maz ticami. „Liberāļu blokam” un „Šlesera-Saskaņas blokam” neļaus vienoties „liberāļu bloka” antipātijas pret Šleseru, kā arī Pilsoniskās Savienības un Jaunā laika nacionālais spārns. Savukārt „Nacionālkonservatīvajam blokam” un „Šlesera-Saskaņas blokam” neļaus vienoties TB/LNNK un „Visu Latvijai!”. Vienīgā bīstamība parādītos, ja Saeimā iekļūtu gan PCTVL, gan Tautas partija un tiem, kopā ar „Šlesera-Saskaņas bloku” pietiktu balsis koalīcijas izveidošanai.
Jānis Iesalnieks
Partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis
P.S. Jāsaka, ka „liberāļu bloka” izveidošanai ir ārkārtīga līdzība ar manis pirms diviem gadiem izteiktajām prognozēm par „liberālas lielpartijas” iespējamo veidošanos. Toreiz es rakstīju („Vai tiek veidota jauna liberāla lielpartijas?”: NRA, 27.10.2007., 2.lpp.): „Uzreiz rodas jautājums - kādi cilvēki būs šajā "partijā" un kādu politisko pārliecību viņi pārstāvēs? (..) kas viņus visus vieno? Kāds uzreiz bildīs "sorosisms!" .. bet lieta nav tik viennozīmīga. Patiesībā vienojošais apstāklis ir vairāk vai mazāk kosmopolītiski liberāla pārliecība, ar izteiktām proamerikāniskām un/vai proeiropeiskām simpātijām. "Sorosisti" varbūt ir skaļākie priekšplāna bļāvēji, taču ir vajadzīgs kas vairāk par "sorosistu" histēriķiem, lai radītu patiesu "lielpartiju". Tam ir vajadzīgas spēcīgas un nosvērtas autoritātes, kurām piemīt vismaz šķietams godīgums un gatavība cīnīties par tiesiskumu. Jaunā politiskā spēka kodols tiks veidots no cilvēkiem, par kuriem jau iepriekš radīts priekšstats kā par gudriem, nosvērtiem, moderniem un vienlaikus arī ideālistiskiem cilvēkiem. (..) Tiks veidota "superkomanda" no inteliģences pārstāvjiem un politiskajām autoritātēm, (..) Turklāt šai komandai Latvija būs jāved virzienā, kādā to vēlas ASV un Rietumeiropas liberālās elites. (..) Nebūt ne visi, kas sākotnēji pievienosies, būs ar kosmopolītiski liberālu pārliecību. Daudz būs to, kas pievienosies vispārējā neapmierinātības viļņa skurbumā un tikai vēlāk atklās jaunās partijas ideoloģisko seju.”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru