„Visu Latvijai!” mēdz dēvēt par jauniešu partiju. .. Lai gan organizācijas biedru vidējais vecums ir 51 gads, tomēr ir taisnība, ka „Visu Latvijai!” aktīvo kodolu veido tieši gados jauni cilvēki, kas arī nosaka šo „Visu Latvijai!” kā jauniešu partijas identitāti. Protams, tie vairs nav skolnieki, kā „Visu Latvijai!” pirmsākumos, bet gan studenti, jauni uzņēmēji un intelektuālā darba veicēji.
Šajā apstāklī daudzi saskata arī vienu no „Visu Latvijai!” lielākajiem klupšanas akmeņiem, uzskatot, ka organizāciju, kas pretendē uz varas iegūšanu valstī, tomēr būtu jāvada dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem. Droši vien lielā mērā viņiem ir taisnība un nenoliedzams ir arī tas, ka „Visu Latvijai!” daudzi neuztver nopietni tikai tāpēc, ka tās vadības vairākumu veido jaunieši. Un tomēr .. tieši pēdējā laikā ir populāri runāt par to, ka no tagadējā politiskā purva Latviju var izvilkt tikai jaunu asiņu ieplūšana politikā.
Tas gan nav viegli panākams, jo daudzus jauniešus no iesaistīšanās politikā attur neticība tam, ka viņi ko varēs mainīt. Absolūtajā vairumā partiju jauniešu loma ir visai formāla. Un nevarētu jau būt arī savādāk – tajās valdošā gaisotne ir tik nomācoša, ka ideālu pilniem jauniem cilvēkiem tur atrasties ir vienkārši neizturami. Nav daudz to, kuri gribētu sliktākajā gadījumā pārdot savu dvēseli vai labākajā gadījumā klausīties vecu veču no šodienas dzīves atrautā vāvuļošanā.
Tāpēc man ir prieks, ka šajā ziņā „Visu Latvijai!” nebūt nav tradicionāla Latvijas partija. Jā, mēs neesam pie varas un arī līdz Saeimai vēl tālu, taču arī savu dvēseli mēs neesam pārdevuši .. lai gan tādas iespējas ir bijušas. Un tas jauniešus piesaista. Ja iepriekš „Visu Latvijai!” bija zināms jaunu kadru pieplūduma apsīkums, tad pēdējos 4 mēnešos ir nākuši klāt kāds ducis ļoti aktīvu jauniešu un vēl vairāk tādu, kas aktīvi, iespējams, kļūs kaut kad nākotnē. Tās ir patīkamas tendences.
Atcerēsimies, ka tieši jaunieši bija tie, kas pirms 90 gadiem ar ieročiem rokās izcīnīja mums šo valsti. Vēl jo vairāk – to cilvēku vidū, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja, ka latvieši turpmāk dzīvos brīvi savā neatkarīgā valstī, bija pārsteidzoši daudz jaunu cilvēku. .. Mēs pavisam droši varam teikt, ka Latvijas pamatus ielika nevis dzīves pieredzes bagāti pragmatiķi, bet gan drosmīgi latviešu jaunieši ar kvēli dzirkstošu Latvijas ideālu savās sirdīs. Patiesībā, ja mēs palūkojamies plašāk arī pasaules vēsturē, tad redzam, ka neviena garīga vai politiska revolūcija nebūtu izdevusies, ja tās pirmajās rindās nebūtu cīnījušies jauni ideālisti, kas gatavi ziedot sevi visu šī ideāla piepildīšanai.
Bet tieši revolūcija pret veco, morāli sapuvušo varas eliti ir tas, kas šobrīd Latvijai ir nepieciešams. Baidos, ka bez šādas revolūcijas Latvijas un latviešu dienas būs skaitītas. Bet bez jaunu un karstu asiņu pieplūduma politikas cīņulaukos, tas nebūs iespējams. Tāpēc tieši mēs, nevis kādi 20 gadus Saeimas solā aizsēdējušies veči, kuriem nacionālisms ir kļuvis vien par populistisku retoriku, būsim tie, kas šo sapuvušo varas eliti patrieksim vēstures mēslainē. Neviens cits kā vien nacionālā latviešu jaunatne nespēs celt tautu uz jaunu cīņu par Latviju kā latvisku, drošu un pārtikušu zemi!
Šajā apstāklī daudzi saskata arī vienu no „Visu Latvijai!” lielākajiem klupšanas akmeņiem, uzskatot, ka organizāciju, kas pretendē uz varas iegūšanu valstī, tomēr būtu jāvada dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem. Droši vien lielā mērā viņiem ir taisnība un nenoliedzams ir arī tas, ka „Visu Latvijai!” daudzi neuztver nopietni tikai tāpēc, ka tās vadības vairākumu veido jaunieši. Un tomēr .. tieši pēdējā laikā ir populāri runāt par to, ka no tagadējā politiskā purva Latviju var izvilkt tikai jaunu asiņu ieplūšana politikā.
Tas gan nav viegli panākams, jo daudzus jauniešus no iesaistīšanās politikā attur neticība tam, ka viņi ko varēs mainīt. Absolūtajā vairumā partiju jauniešu loma ir visai formāla. Un nevarētu jau būt arī savādāk – tajās valdošā gaisotne ir tik nomācoša, ka ideālu pilniem jauniem cilvēkiem tur atrasties ir vienkārši neizturami. Nav daudz to, kuri gribētu sliktākajā gadījumā pārdot savu dvēseli vai labākajā gadījumā klausīties vecu veču no šodienas dzīves atrautā vāvuļošanā.
Tāpēc man ir prieks, ka šajā ziņā „Visu Latvijai!” nebūt nav tradicionāla Latvijas partija. Jā, mēs neesam pie varas un arī līdz Saeimai vēl tālu, taču arī savu dvēseli mēs neesam pārdevuši .. lai gan tādas iespējas ir bijušas. Un tas jauniešus piesaista. Ja iepriekš „Visu Latvijai!” bija zināms jaunu kadru pieplūduma apsīkums, tad pēdējos 4 mēnešos ir nākuši klāt kāds ducis ļoti aktīvu jauniešu un vēl vairāk tādu, kas aktīvi, iespējams, kļūs kaut kad nākotnē. Tās ir patīkamas tendences.
Atcerēsimies, ka tieši jaunieši bija tie, kas pirms 90 gadiem ar ieročiem rokās izcīnīja mums šo valsti. Vēl jo vairāk – to cilvēku vidū, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja, ka latvieši turpmāk dzīvos brīvi savā neatkarīgā valstī, bija pārsteidzoši daudz jaunu cilvēku. .. Mēs pavisam droši varam teikt, ka Latvijas pamatus ielika nevis dzīves pieredzes bagāti pragmatiķi, bet gan drosmīgi latviešu jaunieši ar kvēli dzirkstošu Latvijas ideālu savās sirdīs. Patiesībā, ja mēs palūkojamies plašāk arī pasaules vēsturē, tad redzam, ka neviena garīga vai politiska revolūcija nebūtu izdevusies, ja tās pirmajās rindās nebūtu cīnījušies jauni ideālisti, kas gatavi ziedot sevi visu šī ideāla piepildīšanai.
Bet tieši revolūcija pret veco, morāli sapuvušo varas eliti ir tas, kas šobrīd Latvijai ir nepieciešams. Baidos, ka bez šādas revolūcijas Latvijas un latviešu dienas būs skaitītas. Bet bez jaunu un karstu asiņu pieplūduma politikas cīņulaukos, tas nebūs iespējams. Tāpēc tieši mēs, nevis kādi 20 gadus Saeimas solā aizsēdējušies veči, kuriem nacionālisms ir kļuvis vien par populistisku retoriku, būsim tie, kas šo sapuvušo varas eliti patrieksim vēstures mēslainē. Neviens cits kā vien nacionālā latviešu jaunatne nespēs celt tautu uz jaunu cīņu par Latviju kā latvisku, drošu un pārtikušu zemi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru