Šajā apstāklī daudzi saskata arī vienu no „Visu Latvijai!” lielākajiem klupšanas akmeņiem, uzskatot, ka organizāciju, kas pretendē uz varas iegūšanu valstī, tomēr būtu jāvada dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem. Droši vien lielā mērā viņiem ir taisnība un nenoliedzams ir arī tas, ka „Visu Latvijai!” daudzi neuztver nopietni tikai tāpēc, ka tās vadības vairākumu veido jaunieši. Un tomēr .. tieši pēdējā laikā ir populāri runāt par to, ka no tagadējā politiskā purva Latviju var izvilkt tikai jaunu asiņu ieplūšana politikā.
svētdiena, 2008. gada 7. decembris
» Tikai nacionālā jaunatne spēs patriekt sapuvušo varas eliti
Runa partijas "Visu Latvijai!" kongresā 2008. gada 7. decembrī:
„Visu Latvijai!” mēdz dēvēt par jauniešu partiju. .. Lai gan organizācijas biedru vidējais vecums ir 51 gads, tomēr ir taisnība, ka „Visu Latvijai!” aktīvo kodolu veido tieši gados jauni cilvēki, kas arī nosaka šo „Visu Latvijai!” kā jauniešu partijas identitāti. Protams, tie vairs nav skolnieki, kā „Visu Latvijai!” pirmsākumos, bet gan studenti, jauni uzņēmēji un intelektuālā darba veicēji.
Šajā apstāklī daudzi saskata arī vienu no „Visu Latvijai!” lielākajiem klupšanas akmeņiem, uzskatot, ka organizāciju, kas pretendē uz varas iegūšanu valstī, tomēr būtu jāvada dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem. Droši vien lielā mērā viņiem ir taisnība un nenoliedzams ir arī tas, ka „Visu Latvijai!” daudzi neuztver nopietni tikai tāpēc, ka tās vadības vairākumu veido jaunieši. Un tomēr .. tieši pēdējā laikā ir populāri runāt par to, ka no tagadējā politiskā purva Latviju var izvilkt tikai jaunu asiņu ieplūšana politikā.
Šajā apstāklī daudzi saskata arī vienu no „Visu Latvijai!” lielākajiem klupšanas akmeņiem, uzskatot, ka organizāciju, kas pretendē uz varas iegūšanu valstī, tomēr būtu jāvada dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem. Droši vien lielā mērā viņiem ir taisnība un nenoliedzams ir arī tas, ka „Visu Latvijai!” daudzi neuztver nopietni tikai tāpēc, ka tās vadības vairākumu veido jaunieši. Un tomēr .. tieši pēdējā laikā ir populāri runāt par to, ka no tagadējā politiskā purva Latviju var izvilkt tikai jaunu asiņu ieplūšana politikā.
Atslēgvārdi:
jaunatne,
raksti un runas,
visu latvijai
pirmdiena, 2008. gada 25. augusts
» Cilvēkiem, kuri ienīst latviešus, Latvija ir jāatstāj
Pēdējo nedēļu satraucošākie notikumi norisinās Gruzijā. Šobrīd, kad mēs te stāvam, Gruzijā Krievijas armija posta, slepkavo un laupa, tāpat kā to darīja Latvijā 2. Pasaules kara laikā. Nekas nav mainījies. Daudziem grūti noticēt, ka 21. gadsimta Eiropā kas tāds ir iespējams, taču Krievijas izpildījumā tas nekādu pārsteigumu neizraisa – krievu imperiālisms vienmēr ir bijis barbarisks un zvērisks. Tāds tas ir arī šodien. Mēs, latvieši, to esam izbaudījuši ne vienu reizi vien, un vienīgais, kas dod zināmu garantu, ka Latvijā tuvākajos gados nekas tāds nebūtu iespējams, ir Latvijas atrašanās NATO militārajā aliansē. Gruzīniem šādas aizsardzības diemžēl nav.
Skaidrs, ka par Krievijas „civilizētību” mums nekad nav bijušas un arī šobrīd nav nekādas ilūzijas. Humānisma attīstība Krievijā ir apstājusies kaut kur viduslaikos. Kas mani pārsteidz, ir tie latvieši, kas vēl šodien tic Krievijas melīgajai propagandai attiecībā uz Gruzijas „agresiju”. Vai tiešām ilgie okupācijas gadi un tajos lietotie meli nav bijuši pietiekami, lai skaidri apzinātos – Krievijas politiķu un to kontrolēto masu mediju arsenālā ciniski meli vienmēr būs viens no svarīgākajiem propagandas balstiem. Cik, es atvainojos, stulbam ir jābūt cilvēkam, lai noticētu kaut vienam krievu propagandas vārdam? Cik reizes pēdējo dienu laikā Krievijas prezidents nav apgalvojis, ka Krievijas armija no Gruzijas tiek izvesta, kaut arī tā turpina postīt un laupīt tāpat, kā līdz tam? Ja ciniski var melot pat prezidents, tad ko gaidīt no zemākiem „aparatčikiem”?
Skaidrs, ka par Krievijas „civilizētību” mums nekad nav bijušas un arī šobrīd nav nekādas ilūzijas. Humānisma attīstība Krievijā ir apstājusies kaut kur viduslaikos. Kas mani pārsteidz, ir tie latvieši, kas vēl šodien tic Krievijas melīgajai propagandai attiecībā uz Gruzijas „agresiju”. Vai tiešām ilgie okupācijas gadi un tajos lietotie meli nav bijuši pietiekami, lai skaidri apzinātos – Krievijas politiķu un to kontrolēto masu mediju arsenālā ciniski meli vienmēr būs viens no svarīgākajiem propagandas balstiem. Cik, es atvainojos, stulbam ir jābūt cilvēkam, lai noticētu kaut vienam krievu propagandas vārdam? Cik reizes pēdējo dienu laikā Krievijas prezidents nav apgalvojis, ka Krievijas armija no Gruzijas tiek izvesta, kaut arī tā turpina postīt un laupīt tāpat, kā līdz tam? Ja ciniski var melot pat prezidents, tad ko gaidīt no zemākiem „aparatčikiem”?
Atslēgvārdi:
gruzija,
karš,
krievija,
krievu imperiālisms,
okupanti,
raksti un runas,
starpetniskā spriedze
ceturtdiena, 2008. gada 20. marts
» Paraksties par atbalstu Tibetai!
Arī mēs, latvieši, vēl nesen - tikai pirms 20 gadiem - bijām līdzīgā
situācijā, kad bijām spiesti smakt zem svešzemju okupācijas. Tieši tāpēc
šobrīd, kad izšķiras apspiesto tibetiešu liktenis "būt vai nebūt", mēs
nedrīkstam stāvēt malā. Ja mūsu valdība neko nedara, tad varam darīt
kādu mazumiņu katrs individuāli, izsakot vismaz morālu atbalstu
tibetiešu brīvības alkām.
ceturtdiena, 2008. gada 14. februāris
» Cik „nacionāli konservatīva” būs jaunā Kristovska – Kalnietes partija?
4.februāra vakarā LTV raidījuma „100.pants” tiešraidē divi no pērnrudens „lietussargu revolūcijas” līderiem – Ģirts Valdis Kristovskis un Sandra Kalniete pieteica jaunas „nacionāli konservatīvas” partijas veidošanu. Pašreizējais noskaņojums Latvijas sabiedrībā liecina, ka daudzi latvieši, kuriem ir tuvas nacionālās un konservatīvās vērtības, saista lielas cerības ar šo jaunveidojamo politisko spēku, cerot, ka tas ne vien aizstāvēs tiesiskumu, bet varētu ap sevi konsolidēt, ja ne visus, tad vismaz lielāko daļu, nacionāli konservatīvo politiķu, kas līdz šim bijuši izkaisīti pa vairākām partijām. Līdz ar to beidzot tiktu novērsta nacionālo politisko spēku sadrumstalotība un savstarpējā konkurence, tādējādi nacionāli konservatīvajam vēlētājam izvēli vēlēšanās darot daudz skaidrāku. Turklāt šāds vienots spēks varētu daudz efektīvāk aizstāvēt nacionālas Latvijas mērķi. ... Vismaz tādas ir cerības.
Jaunās partijas politiskais uzstādījums – „demokrātiska, patriotiska un novados sakņota nacionāli konservatīva partija” – liek domāt, ka minētajām cerībām varētu būt pamats. Cerību pamatotību it kā apstiprina arī apstāklis, ka jauno partiju dibinās ne tikai Ģirts Valdis Kristovskis, bet tai, iespējams, varētu pievienoties arī daudzi citi politiķi, par kuru nacionālo stāju nav šaubu – Anna Seile, Gunārs Laicāns, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis, Ilma Čepāne un varbūt pat Visvaldis Lācis.
trešdiena, 2008. gada 30. janvāris
» Kāpēc nacionālisms tomēr noderīgs
Pēc mana raksta "Veselīga nacionālisma robežas" publicēšanas 2007. gada 27. decembra "Latvijas Avīzes" numurā pašpasludinātais žurnālistikas korifejs Kārlis Streips laikraksta "Diena" interneta versijā www.vdiena.lv pārmeta, ka "Latvijas Avīze" pārāk daudz ļaujot izteikties partijas "Visu Latvijai!" pārstāvjiem. Pārmetumi gan ir stipri nevietā, jo, pirmkārt, rakstā partija "Visu Latvijai!" vispār netika pieminēta ne ar pušplēstu vārdu un, otrkārt, kas gan viņam ir devis tiesības noteikt, kuram ļaut publicēties "Latvijas Avīzē" un kuram ne? Vai viņš par kādu informācijas vārtsargu uzmeties? Turklāt tā pati "Diena" visai bieži publicē tai tīkamo partiju, ieskaitot "Saskaņas centra", pārstāvju viedokļus.
Atslēgvārdi:
etniskais nacionālisms,
identitāte,
ideoloģija,
kārlis streips,
kosmopolītisms,
raksti un runas,
vēsture
piektdiena, 2008. gada 25. janvāris
» Vai komisārs uzklausīs arī latviešu viedokli?
Jau tuvāko dienu laikā taisnā ceļā no Maskavas Latvijā kārtējo reizi ieradīsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos. Šoreiz tas nav mums jau labi zināmais Makss van der Stūls vai Rolfs Ekeuss, bet gan jaunais šā amata pildītājs Knuts Vollebeks. Teorētiski it kā varētu cerēt, ka jaunais komisārs nesekos savu priekšgājēju izteikti tendenciozajai un vienpusīgajai pieejai un beidzot savas vizītes laikā uzklausīs ne tikai "krievvalodīgās minoritātes" pārstāvju viedokli, bet tiksies arī ar vietējās pamatnācijas – latviešu – pārstāvjiem.
Atslēgvārdi:
divkopienu sabiedrība,
EDSO,
Knuts Vollebeks,
latviešu diskriminācija
Abonēt:
Ziņas (Atom)